{"id":643,"date":"2012-01-23T11:06:10","date_gmt":"2012-01-23T11:06:10","guid":{"rendered":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/?p=643"},"modified":"2012-01-23T11:06:10","modified_gmt":"2012-01-23T11:06:10","slug":"piena-cela-zvaigznaja-rinko-%c2%abburtiski-miljardiem%c2%bb-tadu-planetu-kas-masas-zina-aptuveni-samerojamas-ar-musu-zemi","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/?p=643","title":{"rendered":"Piena Ce\u013ca zvaigzn\u0101j\u0101 ri\u0146\u0137o \u00abburtiski miljardiem\u00bb t\u0101du plan\u0113tu, kas masas zi\u0146\u0101 aptuveni sam\u0113rojamas ar m\u016bsu Zemi."},"content":{"rendered":"<p>V\u0113l pavisam nesen astronomiem zin\u0101mo plan\u0113tu skaits \u0101rpus Saules sist\u0113mas robe\u017e\u0101m bija m\u0113rojams desmitos, tad simtos. Pa\u0161laik zin\u0101mas nedaudz vair\u0101k par 700 t\u0101 d\u0113v\u0113to eksoplan\u0113tu, bet min\u0113t\u0101 p\u0113t\u012bjuma autori apgalvo, ka ap Piena Ce\u013ca zvaigzn\u0113m ri\u0146\u0137o \u00abburtiski miljardiem\u00bb t\u0101du plan\u0113tu, kas masas zi\u0146\u0101 aptuveni sam\u0113rojamas ar m\u016bsu Zemi.<a href=\"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/wp-content\/uploads\/2012\/01\/piena-ce%C4%BCa-galaktika.jpg\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"alignleft size-full wp-image-644\" title=\"piena ce\u013ca galaktika\" src=\"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/wp-content\/uploads\/2012\/01\/piena-ce%C4%BCa-galaktika.jpg\" alt=\"\" width=\"2400\" height=\"300\" \/><\/a><\/p>\n<p>K\u0101 izteicies viens no p\u0113t\u012bjuma vad\u012bt\u0101jiem, Par\u012bzes Astrofizikas instit\u016bta zin\u0101tnieks Arno Kas\u0101ns, izr\u0101d\u0101s, ka zvaigznes, kur\u0101m ir savas plan\u0113tas, m\u016bsu galaktik\u0101 nav nek\u0101ds iz\u0146\u0113mums, bet pavisam parasta par\u0101d\u012bba &#8211; paties\u012bb\u0101 Piena ce\u013c\u0101 plan\u0113tu ir vair\u0101k nek\u0101 zvaig\u017e\u0146u.<\/p>\n<p>L\u012bdz \u0161im zin\u0101tniekiem eksoplan\u0113tas izdevies atkl\u0101t liel\u0101koties ar div\u0101m metod\u0113m &#8211; vai nu pamanot plan\u0113tas gravit\u0101cijas ietekmi uz zvaigzni, vai ar\u012b konstat\u0113jot niec\u012bgas p\u0101rmai\u0146as zvaigznes spo\u017eum\u0101 tai mirkl\u012b, kad plan\u0113ta atrodas starp nov\u0113rot\u0101ju un zvaigzni. Ta\u010du ar \u0161\u012bm metod\u0113m var atkl\u0101t tikai t\u0101das plan\u0113tas, kas ir vai nu \u013coti lielas, vai ri\u0146\u0137o ap zvaigzni pa \u013coti nelielu orb\u012btu.<\/p>\n<p>Starptautiska p\u0113tnieku grupa, ko vada Par\u012bzes Astrofizikas instit\u016bta profesors Danjels Kib\u0101 un vi\u0146a kol\u0113\u0123is Arno Kas\u0101ns, izmantojusi t\u0101 d\u0113v\u0113to gravit\u0101cijas mikrol\u0113cu metodi, kas balst\u0101s uz par\u0101d\u012bbu, ka zvaigznes un ap to ri\u0146\u0137ojo\u0161\u0101s plan\u0113tas gravit\u0101cijas laukiem mijiedarbojoties, fon\u0101 eso\u0161o zvaig\u017e\u0146u gaisma tiek izliekta k\u0101 caur l\u0113cu.<\/p>\n<p>\u0160\u012b metode \u013cauj paman\u012bt ar\u012b t\u0101das plan\u0113tas, kas lieluma zi\u0146\u0101 var\u0113tu b\u016bt tuv\u0101kas m\u016bsu Zemei un atrasties pietiekami t\u0101lu no savas zvaigznes, lai uz t\u0101m nevald\u012btu p\u0101rlieku liels karstums.<\/p>\n<p>Zin\u0101tnieki izmantoju\u0161i pla\u0161u teleskopu t\u012bklu vis\u0101 dienvidu puslod\u0113 no Austr\u0101lijas l\u012bdz Dienvid\u0101frikai un \u010c\u012blei un se\u0161u gadu laik\u0101 apsekoju\u0161i miljoniem zvaig\u017e\u0146u, orient\u0113joties uz iesp\u0113jamaj\u0101m plan\u0113t\u0101m, kas masas zi\u0146\u0101 vismaz piecreiz p\u0101rsniegtu Zemi un no sav\u0101m zvaigzn\u0113m var\u0113tu atrasties 75 miljonu l\u012bdz 1,5 miljardu kilometru att\u0101lum\u0101 &#8211; p\u0113c m\u016bsu Saules sist\u0113mas m\u0113rogiem tas b\u016btu interv\u0101l\u0101 starp Ven\u0113ras un Saturna orb\u012bt\u0101m.<\/p>\n<p>Vi\u0146i pa\u0161i atkl\u0101ju\u0161i tr\u012bs eksoplan\u0113tas &#8211; kas jau pats par sevi neb\u016bt nav maz &#8211; un vienlaikus apl\u0113su\u0161i, ka ikkatrai zvaigznei Piena Ce\u013ca galaktik\u0101 ir vid\u0113ji 1,6 plan\u0113tas.<\/p>\n<p>Turkl\u0101t \u00abvieglas plan\u0113tas var\u0113tu b\u016bt sastopamas bie\u017e\u0101k nek\u0101 smagas\u00bb, past\u0101st\u012bjis Kas\u0101ns. L\u0113sts, ka sestajai da\u013cai apsekoto zvaig\u017e\u0146u var\u0113tu b\u016bt plan\u0113tas, kas masas zi\u0146\u0101 tuvas Jupiteram, pusei &#8211; plan\u0113tas ar Neptunam l\u012bdz\u012bgu masu, bet gandr\u012bz div\u0101m tre\u0161da\u013c\u0101m &#8211; t\u0101 d\u0113v\u0113t\u0101s superzemes, kuru masa p\u0101rsniedz m\u016bsu Zemes masu ne vair\u0101k k\u0101 desmit reizes.<\/p>\n<p>Raksta avots: LETA<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>V\u0113l pavisam nesen astronomiem zin\u0101mo plan\u0113tu skaits \u0101rpus Saules sist\u0113mas robe\u017e\u0101m bija m\u0113rojams desmitos, tad simtos. Pa\u0161laik zin\u0101mas nedaudz vair\u0101k par 700 t\u0101 d\u0113v\u0113to eksoplan\u0113tu, bet min\u0113t\u0101 p\u0113t\u012bjuma autori apgalvo, ka ap Piena Ce\u013ca zvaigzn\u0113m ri\u0146\u0137o \u00abburtiski miljardiem\u00bb t\u0101du plan\u0113tu, kas masas zi\u0146\u0101 aptuveni sam\u0113rojamas ar m\u016bsu Zemi. K\u0101 izteicies viens no p\u0113t\u012bjuma vad\u012bt\u0101jiem, Par\u012bzes &#8230;<\/p>\n<p class=\"read-more\"><a href=\"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/?p=643\">>>Read more<\/a><\/p>\n","protected":false},"author":2,"featured_media":0,"comment_status":"open","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-643","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-uncategorized"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/643","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/2"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=643"}],"version-history":[{"count":5,"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/643\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":649,"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/643\/revisions\/649"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=643"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=643"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/www.balvubaznica.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=643"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}