Blog Archives

30. jūnijs plkst. 11⁰⁰– Čukuļkalna kapos

 1. jūlijā  plkst. 11⁰⁰ – Balvu kapos

               plkst. 13⁰⁰ – Miezāju kapos

 8. jūlijā  plkst. 13⁰⁰ – Čudarienes kapos

 14. jūlijā  plkst. 11⁰⁰ – Pokratas kapos

                 plkst. 13⁰⁰ – Garosilu kapos

 15. jūlijā  plkst. 13⁰⁰ –  Andrukalna kapos

                plkst.  16⁰⁰ – Gaiļakalna kapos

 21. jūlijā  plkst. 11⁰⁰ – Kamoļkalna kapos

               plkst. 12⁰⁰ – Vectilžas kapos

 22. jūlijā  plkst. 12⁰⁰ – Kārsavas kapos

 4. augusts  plkst.  12⁰⁰ – Krišjāņu kapos

                  plkst. 15⁰⁰ –  Kāpessila kapos

 5. augustā plkst. 10⁰⁰ – Jaškovas kapos

 12. augustā plkst. 12⁰⁰ – Priedaines kapos

MARKA EVAŅĢĒLIJS 16. nodaļa no 1-8 pantam

Un, kad sabata diena bija pagājusi, tad Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome pirka dārgas svaidāmās zāles, lai ietu un Jēzu svaidītu. Un pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, saulei lecot, tās gāja uz kapu un runāja savā starpā: “Kas mums novels akmeni no kapa durvīm?” Un paskatīdamās tās redzēja, ka akmens bija novelts; tas bija ļoti liels. Un, kapā iegājušas, tās redzēja kādu jaunekli pa labo roku sēžam, apģērbtu garās baltās drēbēs. Un tās izbijās. Viņš tām sacīja: “Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; Viņš ir augšāmcēlies, Viņa nav šeit: redziet še to vietu, kur Viņu nolika; bet noeita un sakait to Viņa mācekļiem un Pēterim, ka Viņš jums pa priekšu noies uz Galileju, tur jūs Viņu redzēsit, kā Viņš jums ir sacījis.” Un tās izgāja ārā un bēga no kapa, jo drebēšana un bailes tās bija pārņēmušas, tās nesacīja nevienam nenieka, jo tās bijās.

Jēzus augšāmcelšanās tiek pasludināta, bet cilvēku reakcija ir bailes un izbrīna. Kas tagad notiks? Kā mums būs dzīvot šī notikuma ietekmē? Ko tas mums nozīmē? Un kā tas izmainīs mūsu dzīvi?

Kuveitā var aizliegt jaunu baznīcu celtniecību. Kuveitas parlamenta loceklis Osama al-Munavers norādīja, ka “Kuveitā jau ir pārāk daudz baznīcu, salīdzinot ar to kristiešu minoritātes skaitu, kas ir šajā valstī .” Osama al-Munavers savā uzrunā aicināja aizliegt jaunu baznīcu celtniecību Tuvajos Austrumos. Kuveitā, kuras iedzīvotāju skaits ir 2,6 miljoni, 85% iedzīvotāju ir musulmaņi. Aptuveni 15% iedzīvotāju ir kristieši, vairākums no tiem – darba ņēmēji no ārvalstīm. No tiem 12% jeb 300 000 ir katoļi. Valstī ir atļauta tikai 15 priesteru kalpošana.

Šis lēmums liek izlemt, esam vai neesam kopā ar Latviju. Atceramies tos laikus, kad visi nosaukumi, piemēram, ielu, māju, iestāžu bija uzrakstīti divās valodās. Vai mēs to vēlamies? 133 psalma 12.pantā lasām, ka svētīga tā tauta, kam tas Kungs ir par Dievu, un tie ļaudis, ko Viņš sev izredzējis par īpašumu. Dievs ir debesu un zemes radītājs, Viņam pieder visa pasaule un visi cilvēki. Ja kādam šķiet, ka viņš pieder sev (un nereti tā gadās), tad kādā sāpīgā brīdī viņš sāk domāt citādi. Ja esam Dieva īpašums, mums jāievēro Dieva baušļi. Dievs savos baušļos saka: dzīvo savā zemē. Krievi dzīvo savā zemē, lietuvieši, igauņi – savās zemēs.

Dzirdēju Anatoliju Gorbunovu sakām, ka esam drosmīga un demokrātiska tauta, ka nonācām tik tālu – līdz referendumam. Būsim izlēmīgi un drosmīgi arī šajā balsojumā, lai varam nodemonstrēt, kas mēs esam par tautu! Atcerēsimies, kā 90.gadu sākumā gājām uz barikādēm, veidojām Baltijas ceļu un mobilizējām spēkus kopīgas idejas vārdā.

Man kā mācītājam bijusi saistība ar daudziem krievu tautības jeb izcelsmes cilvēkiem. Pieļauju, ka īsti krievu cilvēki nebalsos par divvalodību, viņi varbūt labāk paklusēs, bet būs arī kāda saujiņa ļaužu, kas balsos ‘par’.

Mēs kā kristieši vienmēr esam aicināti uz piedošanu. Lasot Evaņģēliju, redzam, ka Jēzus Kristus aicina uz piedošanu un līdzcietību. Tādēļ mēs šeit, Latvijā, dzīvosim pēc Dieva prāta kā tā Kunga tauta, kam tas Kungs ir par Dievu un tie ļaudis, ko Viņš izredzējis.

Mārtiņš Vaickovskis, Balvu, Tilžas, Viļakas un Kārsavas evaņģēliski luterisko draudžu mācītājs (publicēts laikrakstā Vaduguns 2012.gada 14.februāra Nr.12 )

Luterāņu mācītājs, mans amatbrālis, Ivo Pavlovičs saka publiksu runu. Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Māc. Mārtiņš Vaickovskis

Video tapis pateicoties draudzes locekļiem Atim un Daidzei Andersoniem

Vēl pavisam nesen astronomiem zināmo planētu skaits ārpus Saules sistēmas robežām bija mērojams desmitos, tad simtos. Pašlaik zināmas nedaudz vairāk par 700 tā dēvēto eksoplanētu, bet minētā pētījuma autori apgalvo, ka ap Piena Ceļa zvaigznēm riņķo «burtiski miljardiem» tādu planētu, kas masas ziņā aptuveni samērojamas ar mūsu Zemi.

Kā izteicies viens no pētījuma vadītājiem, Parīzes Astrofizikas institūta zinātnieks Arno Kasāns, izrādās, ka zvaigznes, kurām ir savas planētas, mūsu galaktikā nav nekāds izņēmums, bet pavisam parasta parādība – patiesībā Piena ceļā planētu ir vairāk nekā zvaigžņu.

Līdz šim zinātniekiem eksoplanētas izdevies atklāt lielākoties ar divām metodēm – vai nu pamanot planētas gravitācijas ietekmi uz zvaigzni, vai arī konstatējot niecīgas pārmaiņas zvaigznes spožumā tai mirklī, kad planēta atrodas starp novērotāju un zvaigzni. Taču ar šīm metodēm var atklāt tikai tādas planētas, kas ir vai nu ļoti lielas, vai riņķo ap zvaigzni pa ļoti nelielu orbītu.

Starptautiska pētnieku grupa, ko vada Parīzes Astrofizikas institūta profesors Danjels Kibā un viņa kolēģis Arno Kasāns, izmantojusi tā dēvēto gravitācijas mikrolēcu metodi, kas balstās uz parādību, ka zvaigznes un ap to riņķojošās planētas gravitācijas laukiem mijiedarbojoties, fonā esošo zvaigžņu gaisma tiek izliekta kā caur lēcu.

Šī metode ļauj pamanīt arī tādas planētas, kas lieluma ziņā varētu būt tuvākas mūsu Zemei un atrasties pietiekami tālu no savas zvaigznes, lai uz tām nevaldītu pārlieku liels karstums.

Zinātnieki izmantojuši plašu teleskopu tīklu visā dienvidu puslodē no Austrālijas līdz Dienvidāfrikai un Čīlei un sešu gadu laikā apsekojuši miljoniem zvaigžņu, orientējoties uz iespējamajām planētām, kas masas ziņā vismaz piecreiz pārsniegtu Zemi un no savām zvaigznēm varētu atrasties 75 miljonu līdz 1,5 miljardu kilometru attālumā – pēc mūsu Saules sistēmas mērogiem tas būtu intervālā starp Venēras un Saturna orbītām.

Viņi paši atklājuši trīs eksoplanētas – kas jau pats par sevi nebūt nav maz – un vienlaikus aplēsuši, ka ikkatrai zvaigznei Piena Ceļa galaktikā ir vidēji 1,6 planētas.

Turklāt «vieglas planētas varētu būt sastopamas biežāk nekā smagas», pastāstījis Kasāns. Lēsts, ka sestajai daļai apsekoto zvaigžņu varētu būt planētas, kas masas ziņā tuvas Jupiteram, pusei – planētas ar Neptunam līdzīgu masu, bet gandrīz divām trešdaļām – tā dēvētās superzemes, kuru masa pārsniedz mūsu Zemes masu ne vairāk kā desmit reizes.

Raksta avots: LETA

„Ziemassvētkus varētu salīdzināt ar sajūtu, kad tikko esi saņēmis dāvanu, bet neesi paspējis to vēl izsaiņot un apskatīties. Tas ir tāds prieka un vienlaicīgi arī neziņas
un kaut kā laba gaidu brīdis.
Brīdis kad tev no muguras kāds nemanot ir pienācis, uzlicis savu roku uz pleca. Viņš vēl nav atpazīstams, taču es jau tagad zinu, ka tas ir kas labs, tas ir draugs, jo ienaidnieks tā nerīkojas.
Tā pie mums Ziemassvētkos nāk Jēzus. Mēs jau Viņu pazīstam, tā nav pirmā tikšanās (varbūt kādam arī pirmā), taču arvien piedzīvojam arī ko jaunu. Prieks ir lipīga lieta, tādēļ mums nevajadzētu brīnīties, ka tas pielīp arī tiem, kuri nemaz nepazīst Jēzu. Viņš taču nav tālu no mums, Viņš nāk pie visiem. Kādā veidā? Kā labs Dievs, Kurš mīl visus, Kurš ir visa labā avots. Vai tad kāds brīnums, ka vēlme darīt labu citam, viņu iepriecināt, viņam palīdzēt, īpaši parādās Ziemassvētkos. Dāvinot kaut ko otram, katrā dāvinātājā parādās kaut kas no Dieva tēla un līdzības, jo vispirms Dievs mums dāvina Sevi savā dēlā Jēzū Kristū.

Priecīgus un Dieva svētības pilnus Ziemassvētkus vēlot mācītājs Mārtiņš Vaickovskis

AICINĀM VISUS DRAUDZES LOCEKĻUS, BĒRNUS, VECĀKUS, VECVECĀKUS UZ DRAUDZES SADRAUDZĪBAS PASĀKUMU – EGLĪTI 2012.GADA 1.JANVĀRĪ PLKST. 12:00, BALVU MUIŽĀ.
LĪDZI JĀŅEM „groziņš”.