Balvu baznīca iesvētot dievnamu

 1901.gadā radās iespēja dibināt Balvu draudzi, bet nebija telpu. Neatliekamām svinībām bija dabūta atļauja no Balvu muižas izmantot muižas šķūni, kas vēl šodien kalpo kā noliktavas. Balvu muiža iedalīja 12 hektārus zemes un draudze ķērās pie Dievnama būvēšanas. Sākotnēji bija koka lūgšanu nams. Mūra baznīcas celtniecība uzsākta 1913. gadā.  BALVU EVANĢĒLISKI LUTERISKĀS DRAUDZES BAZNĪCAS pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. Uzsākot  baznīcas celtniecību, katrs draudzes loceklis apņēmās maksāt zināmu summu un katrs saimnieks piegādāt noteiktu daudzumu laukakmeņu.  Visu baznīcas celtniecības organizāciju un vadību bija uzņēmies toreizējais mācītājs Kārlis Irbe, kuram baznīcā uzstādīta piemiņas plāksne. Baznīca ir 25,4  metrus gara un 13,94  metru plata, ar 500 sēdvietām. Baznīcas zvans iesvētīts 1925. gadā, tas sver 530 kg, un ir izliets Vācijā. 1934. gadā – Herberta Kolbes firmā būvētas ērģeles. Iesvētīšanas dienā tās spēlēja profesors Pauls Jozuus. Balvu luterāņu baznīcā atrodas neatkarīgās Latvijas laika sakrālās mākslas piemineklis – mākslinieka J. Strazdiņa altārglezna “Kristus svētī ļaudis”, 1937. gads.

Mācītāji kas kalpojuši Balvu ev Lut. baznīcā – K.Lapiņš, K.Irbe, J.Reinhards, G.Kness-Kņezinskis, M.Grīvāns, A.Abakuks, V.Šīre, H.Celmiņš, J.Baumanis, K.Freimanis, J.Geide, A.Kavacis, Bīskaps E.Alpe, no 2008.gada oktobra kalpo mācītājs Mārtiņš Vaickovskis