Blog Archives

Mums, latviešiem, patīk domāt, ka Ziemassvētku eglītes tradīcija aizsākusies tieši mūsu galvaspilsētā Rīgā. Jāuzslavē mūsu pilsētas rātskungi, kuri tālajā 1510. gadā rakstos minēja Rātslaukumā uzstādīto svētku eglīti, nodrošinot, ka Rīga tiek ierindota pie vienas no Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietām. Tur toreiz viduslaikos eglīte tikusi rotāta ar papīra puķēm. Agrāk eglītes mājās neviens nenesa — visi pulcējās ap centrālo pilsētas egli.

Iespējams pirmie, kas sākuši rotāt Ziemassvētku eglītes,, bija vācieši. Viņi gan šo faktu nav iegrāmatojuši. Šur tur 16. gs. hronikās pazib raksti par īpašu amatu — pilsētas egles sargātāju. To ieņemt varēja kāds no pilsētniekiem, kurš visu gadu sevi bija pierādījis kā cienījamu vīru. Viņa uzdevums bija uzmanīt, lai vietējie suņi neapēstu piparkūkas vai mazie pilsētnieki neaiznestu egles rotājumus mājās.

Jau izsenis, kā tradīcīja Ziemassvētkos pie eglītes izspēlētas Bībeles ainas, Betlēmes stāsts vai ainas, kurās darbojās pirmie cilvēki — Ieva un Ādams. Eglē tika kārti grēka āboli, ar ko čūska kārdināja Ievu. Tagad tos nomainījuši spoži, apaļi bumbuļi. Līdzās tiem eglīti grezno arī ar svecītēm. Bet pirmā ielikt eglītē svecītes iedomājās Brandenburgas princese un Brigas hercogiene Doroteja Sibilla 1611. gadā.

Pēdējā laikā parastās dabiskās eglītes bieži vien nomaina dažādas mākslīgās,. Clvēki parasti par labu šādām eglēm izvēlās, jo tā esot vieglāk – nav nobirušo skuju un galu galā daba tiek saudzēta, un eglītes neesot katru gadu jāzāģē un jānes no meža.

Piparkūkas mēs pazīstam, jau kopš 14. gs. Nirnbergas vīriešu klosterī radīja mūki, jo viņiem bija pieejamas no svešām zemēm atvestās  garšvielas. Drīz vien piparkūku bizness Vācijā gāja plašumā. Bijis pat speciāls amats — piparkūku cepējs, ko apliecina 1370. gadā veiktais ieraksts Minhenes pilsētas nodokļu atskaitēs. Šiem cepējiem bija arī savas cunftes. Ne katrs drīkstēja saukties par piparkūku meistaru. Katrai Vācijas pilsētai bija tikai tai raksturīgas piparkūkas. Visi zināja, ka piparkūkas ar sukādēm un mandelēm nāk no Nirnbergas, bet tās, kas pārklātas ar krāsainu cukuru, — no Minhenes.

Interesanti ka, senāk piparkūkām piedēvēja dziedinošas spējas un tās kā tabletes izrakstīja slimniekiem gan pret saaukstēšanos, gan grūtsirdību.

Pazemīgi … mierīgi … klusi   … varbūt kāds gaidīja Kungu un Glābēju pasaulē nākam ar skaļu pompu, greznumu un šiku, bet tas nebija Dieva plāns.  Tā vietā, debess un zemes Ķēniņš piedzima  jaunavai, mazajā Betlēmē.  Gani nāca un skatījās redzēdami paša Dieva seju, kas gulēja viņu priekšā lopu silītē.

Jēzus Kristus uzauga un sāka savu kalpošanu uz zemes, tā aizvien vairāk un vairāk cilvēkiem  līdz pat šodienai ir iespēja saņemt žēlastības pilnu bagātību – dāvanu, kas viņiem jau ir dota.

Bet šodien, vēl joprojām ir cilvēki šajā pasaulē, kuri nezina, kas ir Jēzus Kristus, vai kas nav pilnībā izpratuši Dieva dāvanu par mūžīgo pestīšanu caur Viņa upuri – no silītes līdz krustam.

Saskaņā ar jaunu Visuma modeli, pastāv 50 procentu varbūtība, ka nākamo 3,7 miljardu gadu laikā beigsies laiks, raksta “Massachusetts Institute of Technology”.

Kosmosā nevar nepamanīt zīmes, kas par to liecina. Visums radās Lielajā sprādzienā pirms apmēram 13 miljardiem gadu un kopš tā brīža turpina izplesties. Pārliecinošākais kosmosā rodamais pierādījums par labu šai teorijai ir fakts, ka šī izplešanās paātrinās, proti, attālums līdz tālākajiem objektiem aug aizvien ātrāk.

Šādam ātruma pieaugumam ir būtiskas un nenovēršamas sekas ─ Visums nekad nebeigs izplesties. Savukārt Visums, kas nepārtraukti izplatās, ir bezgalīgs un mūžīgs.

Šobrīd daļa zinātnieku pretojas šai idejai. Viņi apgalvo, ka nav iespējams Visums, kas izplatās mūžīgi, jo bezgalīgā kosmosā nedarbojas fizikas likumi. Lai šiem likumiem būtu jēga, kādreiz Visumam ir jābeidzas, apgalvo Rafaels Buso no Kalifornijas universitātes. Šie zinātnieki jau ir izrēķinājuši, kad tas visticamāk notiks.

Viņu sniegtais pierādījums ir vienkāršs un spēcīgs: ja Visums pastāvēs mūžīgi, tad ikviens notikums, kas varētu notikt, arī notiks, lai arī cik neiespējams tas liktos. Vēl jo vairāk ─ šis notikums notiks bezgalīgi daudz reižu.

Tas noved pie zināmām neskaidrībām. Ja notiek bezgalīgs skaits jebkuru iespējamo notikumu, tad kļūst neiespējami noteikt varbūtību, ar kādu jebkurš no šiem noteikumiem notiktu. Ja notiek kas tāds, tad fizikas likumi gluži vienkārši vairs nedarbojas. “To mēs zinām kā bezgalīgās inflācijas “aprēķina problēmu”,” teic Buso un viņa kolēģi.

Būtībā šie zinātnieki apgalvo, ka fizikas likumi nepieļauj mūžīgu Visumu

Vienīgais veids, kā izkļūt no šīs situācijas, ir iedomāties kādu hipotētisku katastrofu, kas iznīcinātu visu Visumu. Tad visām varbūtībām atkal ir jēga, un atkal darbojas fizikas likumi.

Kad kaut kas tāds varētu notikt? Buso un viņa kolēģi ir atraduši atbildi arī uz šo jautājumu. “Laiks visticamāk nebeigsies, kamēr mēs vēl dzīvojam, bet pastāv 50% varbūtība, ka tas notiks pēc apmēram 3,7 miljardiem gadu,” viņi sacīja.

Patiesībā tas nav nemaz tik daudz. Faktiski laika beigas varētu pienākt vienlaicīgi ar Zemes un Saules pastāvēšanas beigām.

Taču Buso komandai ir arī labas ziņas. Viņi nezina, kāda veida katastrofa izraisīs laika beigas, taču mēs visticamāk to neredzēsim. Viņi norāda – ja mēs gribētu redzēt laika beigas no jebkuras citas Visuma daļas, mums cēloniski būtu jāatrodas laikā pirms šīs katastrofas, kas gan ir neiespējami. Citiem vārdiem sakot, mēs iekļūsim šajā katastrofā, pirms būsim varējuši novērot tās ietekmi uz jebko citu.

Nenovēršamas laika beigas šķiet mazliet nepatīkamas, taču pierādījumi par labu tām vēl nav līdz galam apstiprināti. Bez citiem apsvērumiem jāmin, ka tie pamatā ir balstīti uz būtisku pieņēmumu par fizikas likumiem, kurus mums vajadzētu spēt izprast, nevis tikai vienkārši novērot, ka tie darbojas. Turklāt šis pieņēmums ir vairāk filozofisks viedoklis, nevis zinātnisks pierādījums.

Tātad Buso ar kolēģiem sniedz interesantu vielu pārdomām, taču tas nav nekas tāds, kā dēļ vajadzētu sākt uztraukties. Vismaz ne tuvākos 3,7 miljardus gadu. (materiāls no Starspace.lv)

To darait, saprazdami šo laiku, ka jums pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. Rom.13:11

Ar Dieva palīgu esam sagaidījusi adventas laiku, ir sācies jauns baznīcas gads un līdz ar to arī Kristus dzimšanas svētku laiks, kas sākas ar pirmo adventu un beidzas ar Zvaigznes dienu. Kalendārais jaunais gads sākas 1. janvārī, bet Kristīgā Baznīca to svin 1. Adventa svētdienā.

Adventu svin gandrīz visā pasaulē, bet lielākoties kā šīs pasaules svētkus. Un šī pasaule ir pilna ar svētku izdarībām: adventa tirdziņi ar karstvīnu un adventa kulinārija, adventa loterijas un īpašās atlaides veikalu piedāvājumā, adventa prieciņi, pieņemšanas par godu adventam, atvaļinājumi uz dienvidu salām adventā un vēl daudz kas cits: cilvēki jūtas laimīgi šajos svētkos, droši un pārliecināti paši par sevi – tie ir svētki, kuros cilvēki var sumināt paši sevi, cik viņi ir humāni, jauki un pareizi, mīlestības pilni. Taču tā gluži nav, jo adventa laiks mums ir dots lai atsacītos no visa liekā un nevērtīgā kas ir mūsu dzīvē. Kristus nāk, mostieties, kas vēl nav pamodies un steidziet nožēlot grēkus un saņemt evaņģēlijā apsolīto piedošanu!

Advents nozīmē Kristus nākšanu. Viņš, kas ir nācis ar mīlestību, žēlastību un grēku piedošanu, nāks atkal – godībā, lai tiesātu dzīvus un mirušus. Šī vēsts kalpo mums par iedrošinājumu, ka mēs, kas ticam Kristum, beigu tiesā sagaidīsim Viņu kā apžēlošanu – kā atbrīvošanu no tiesas zāles. Jūs nekad netapsit tiesāti Jēzus Kristus dēļ! Kaut arī apkārt vēl valda tumsa, taču tās vara jau ir salauzta – Kristus nāk, šīs netaisnās un grēka pārņemtās pasaules kārtība paiet. Tā ir adventa laika vēsts. Lai advent prieks mūs sagatavo lielajam ziemasvētku priekam, jo Kristus ir nācis pasaulē tieši pie tevis.

Māc. Mārtiņš Vaickovskis

Sinode pirmajā darba dienā uzklausīja baznīcas vadības ziņojumus, apstiprināja izstrādātās LELB budžeta vadlīnijas 2011.-2013.gadam, apstiprināja Garīdznieku atalgojuma sistēmas (GASN) finanšu plānu 2011. – 2013. gadam un noteica turpmākās draudžu iemaksas LELB vispārējām vajadzībām 10% apmērā no draudžu ienākumiem. Sinode piektdien izteica uzticību arhibīskapa Jāņa Vanaga turpmākajai kalpošanai baznīcas vadītāja amatā. Sestdien Sinode lēma par LELB Satversmes labošanu atvieglinātā kārtībā līdz 2013.gada 31.decembrim, nosakot, ka jaunās Satversmes nosacījumi par Satversmes pieņemšanu un grozījumiem stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz tam Satversmi var grozīt Sinodē ar vienkāršu balsu vairākumu. Sinode pieņēma grozījumus LELB noteikumos par mācītāju kalpošanu, svītrojot Pilnvarojumu līgumu lietošanu ar 2011. gadu. Tāpat Sinode apstiprināja arī izstrādāto LELB Sinodes Kārtības rulli. Izskatot LELB Mūzikas un Liturģijas nozares jautājumus, Sinode apstiprināja baznīcas jaunās Dziesmu grāmatas satura vadlīnijas un Baznīcas svētku un svinamo dienu Liturģisko kalendāru. Sinodes noslēgumā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar LELB izdevuma „Svētdienas Rīts” turpmāko darbību, kuras ietvaros plānots izdot drukātu izdevumu reizi mēnesī un attīstīt laikraksta interneta versiju – ziņu portālu www.svetdienasrits.lv.  (materiāli no LELB.LV)

2.Adventa pie mums Balvu baznīcā pēc dievkalpojuma notiks koncerts kurā uzstāsies Balvu muzikas skolas audzēkņi un pedagogi.

Jānis Poruks

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten’s nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.

Šajā svētdienā pēc Adventas dievkalpojuma uzstāsies Kristiāna Greitāne un Pēteris Vaickovskis, Rīgas Baha Kora adventa noskaņas koncertā. Mākslinieki atskaņos tādu pazīstamu lielmeistaru kā J.S.Baha, G.F.Hendeļa, H.Persela un citu komponistu mūziku.