Blog Archives

Apgāzti kapu pieminekļi, izrakņātas kapu kopiņas un krūmos ieaudzis piebraucamais ceļš – šāda aina sagaidīja Balvu luterāņu mācītāju, kad viņš devās uzmeklēt kartē neatzīmētos Ebreju kapus

Vēstījums 2014.gada Lieldienās

 Kristus ir Augšāmcēlies! Vai tas nav pārāk liels brīnums, lai būtu iespējams? Kur gan redzēts, ka tas, kurš bija miris, būtu atkal parādījies dzīvs? Tomēr daudz vairāk jābrīnās, ka Dievs, pats dzīvības avots, vispār atradās kapā. Ko Viņš tur meklēja? Tavu sabiedrību. Īstais, neaptveramais brīnums ir Dieva mīlestība uz mums. Viņš nevis vienkārši panes mūsu klātbūtni 70 vai 80 gadus, kamēr dzīvojam. Viņš apmainīja Debesu godību pret kapa bedri, lai katru no mums varētu aicināt savā dievišķajā dzīvē uz visu mūžību. Cik lielai un drosmīgai jābūt, mīlestībai, lai to darītu! Cik brīnumaina ir apziņa, ka mēs taču neesam devuši nekādu iemeslu sevi tā mīlēt! Mirstot pie krusta, Dieva Dēls izpirka grēkus, kas ir mūsu nāves cēlonis. Pieceļoties no kapa, viņš atņēma nāvei varu pār mums. Kas apliecina viņu par Kungu un sirdī tic, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušiem, tiek izglābts un nenāks tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.

Mēs dzīvojam salīdzinoši mierīgi. Dzīvības un nāves jautājumi nav mūsu ikdiena. Citādi ir kristiešiem, kas ticības tiek dēļ vajāti un nogalināti. Citādi ir cilvēkem, kas zaudējuši ģimenes, grūstot namiem, zemestrīcēs un plūdos. Citādi ir tiem, kuru zemi pārņēmis karš un kas devušies bēgļu gaitās vai citādi cenšas izdzīvot. Viņiem bieži vien nav citas cerības kā augšāmcelšanās. Lieldienu vēsts, ja to izģērbj līdz skeletam, ir tā, ka, turoties ticībā pie Kristus, gala iznākums būs uzvara. Kristu varmācīgi sagrāba, pazemoja un nogalināja, taču viņš augšāmcēlās un nāca pie Tēva godībā. Ja turamies pie Kristus, tad viņa ceļš ir mūsējais. Var nākties iziet cauri varmācībai, pazemojumiem, zaudējumiem un nāvei, taču neviens mums nevar atņemt beigu triumfu un mūžīgo dzīvību. Mēs ceram uz mierīgu dzīvi arī turpmāk. Mēs lūdzam, lai nesākas karš, kas varētu sagraut visu, ko esam savā dzīvē centušies sasniegt. Tomēr ar tādu iespēju jārēķinās. Jau tagad jūtam, cik maz katrs personīgi varam to ietekmēt. Kad kataklizma sākas, tad vienīgais, par ko varam būt pārliecināti, ir Dieva mīlestība. Tad vienīgais, kas īsti paliek mūsu ziņā, ir pieķeršanās Kristum. It kā biedējoši maz, taču tas nozīmē, ka Debesu valstība ir mūsu. Kristus ir uzvarējis! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Jo vairāk mums ar to pietiek, jo mazāk paliek baiļu. “Nebīstieties, es pasauli esmu uzvarējis. Es dzīvoju un jums būs dzīvot”, saka augšāmceltais Pestītājs.

Kad mums dod tik lielu dāvanu, vienmēr rodas jautājums, kas jādod pretī? Ko es spēju viņam dot un ko Kristus varētu gribēt no manis? Lai atsaucamies viņa mīlestībai. Lai viņa augšāmcelšanās ir ass, ap ko griežas mūsu dzīve. Lai viņa līdzība pārņem mūsu iekšējo cilvēku un lai mēs cits citam pievēršamies ar to seju, kurā mūsos var redzēt augšāmcelto Kristu. Tad spēsim cits citu saprast un atbalstīt. Tad spēsim kopā gan pastāvēt briesmu priekšā, gan mierā veidot, un aizstāvēt savu baznīcu, sabiedrību un valsti.

Vēlu visiem priecīgas Lieldienas!

+ Jānis

Rīgas un Latvijas arhibīskaps

Piedāvājam noskatīties filmu “Kristus ciešanas”_ “The Passion of the Christ”, kurā atspoguļotas Jēzus Kristus dzīves pēdējās divpadsmit stundas. Tā sākas ar Jēzus lūgšanām Olīvu dārzā, uz kurieni viņš ir atnācis pēc Pēdējā Vakarēdiena un kur viņam nākas pretoties Sātana kārdinājumam. Mazliet vēlāk, Jūdas Iskariota nodots, Jēzus tiek apcietināts un aizvests uz Jeruzalemi, kur farizeji viņu apsūdz zaimošanā. Pratināšana beidzas ar notiesāšanu uz nāvi. Jēzus tiek aizvests pie Pilāta, romiešu ieceltā Palestīnas pārvaldnieka, kurš uzklausa farizeju spriedumu. Pilāts nojauš politiska konflikta izcelšanos, tādēļ viņš Jēzu nodod valdnieka Hēroda rokās. Hērods sūta Jēzu atpakaļ pie Pilāta, kurš ļauj pūlim izlemt, vai sodīt Jēzu vai kādu noziedznieku vārdā Baraba. Pūlis lemj par labu noziedzniekam, un Jēzum tiek spriests sods. Jēzus tiek nodots romiešu kareivju rokās, kuri viņu per un sit. Gandrīz neatpazīstams viņš tiek vests atpakaļ pie Pilāta, kurš pūlim atkal vaicā, vai ir gana. Pūlim nav gana, tāpēc Pilāts lemj nodot Jēzu pilnīgā tautas un kareivju varā. Jēzum tiek iedots krusts, kuru viņš nes cauri Jeruzalemei uz Golgāta kalnu. Tur Jēzus tiek sists krustā. Režisors ir pieredzējušais aktieris Mels Gibsons, kurš ir uzņēmis skarbu, reālistisku un neierastu darbu par Jēzu Kristu. Filma pilnībā uzņemta aramiešu un ēbreju valodās, kurās cilvēki runāja toreiz.

             Viesmīlība draudzē pasākuma programma

 2014.gada 10.maijs

Balvi, Balvu ev. lut. draudze

 09:30 – 10:00  Dalībnieku reģistrācija

10:00 – 10:30  Atklāšana

1. I.        Atvērta vai slēgta baznīca

 10:30 – 11:10  „Slēgta baznīca Eiropā un Latvijā”, Ēriks Laime-Babris, Misijas „Luterāņu Stunda” projektu vadītājs

11:10 – 11:40  „Atvērtas baznīcas koncepcija”, Pāvils Brūvers, Liepājas diecēzes bīskaps

11:40 – 12:30  Pusdienu pārtraukums

1. II.                  Viesmīlības atslēgas

 12:30 – 14:00  Diskusija par draudzēs veikto aptauju „Viesmīlīga draudze LELB” ,  Artis Puriņš, Misijas „Luterāņu Stunda” direktors

14:00 – 15:00  Bībeles stunda „Esiet viesmīlīgi cits pret citu bez kurnēšanas” 1. Pēt. 4:9 Mārtiņš Vaickovskis Balvu, Kārsavas, Tilžas, Viļakas draudžu mācītājs.

15:00      Noslēgums

Aptaujas anketa – Baznīcas viesmīlības novērtejums2014

Bīskapa Bruvera aicinājums semināram Balvos

Reģistrācijas anketa semināram 10.05.2014

Sešās svētdienās līdz Lieldienām, kas ir Kristus ciešanu laikā, mēs uzsākam īpašu laiku Baznīcas gadā, kurā esam aicināti sekot Kristum viņa pēdējā ceļā uz Jeruzalemi, ciešanu ceļā, krusta ceļā. Ciešanu laika motivācija un jēga ir tā, ka mēs spējam saredzēt Kristus ciešanas kā mūsu ciešanu atslēgu, Kristus upuri – kā Dieva atbildi uz mūsu grēka vainu. Ciešanu laiks kulmināciju sasniedz Klusajā nedēļā.

Šo laiku mēdz saukt arī par gavēņa laiku. Gavēņa laiks sākas 40 dienas pirms Lieldienām, izņemot svētdienas, jo katra svētdiena ir mazās Lieldienas, kad mēs svinam Jēzus augšāmcelšanos. Ja atskaita svētdienas, tad Pelnu diena, ar ko iesākās šis laiks, iznāk 40 dienas pirms Lieldienām. Ka tās ir tieši 40 dienas, ir saistīts ar to, ka vairākās vietās Svētajos Rakstos mēs redzam, ka tas ir sagatavošanās skaitlis vai laika periods. Izraēla tauta tuksnesī  pavadīja 40 gadus, atrodoties ceļā uz Apsolīto zemi. Tas bija liels pārbaudījums tās cilvēkiem, un pats Dievs viņus brīnišķīgā veidā apgādāja un pasargāja.
Pēc Dieva norādījuma viņi no verdzības devās uz brīvību. Tāpat Mozus 40 dienas bija Sinaja kalnā, kur runāja ar Dievu, pirms saņēma no Viņa baušļu plāksnes. Pravietis Elija savā 40 dienu ceļojumā cauri tuksnesim uz Horeba kalnu iztika bez ēdiena un dzēriena. 1.Ķen. 19:8. Jēzus uzreiz pēc savas kristības gavēja 40 dienas tuksnesī, lai tādā veidā sagatavotos savai publiskai kalpošanai. Gavēšanas laikā Viņš piedzīvoja trīs svarīgākos kārdinājumus. Vispirms velns piedāvāja Jēzum izmantot varu un pārvērst akmeņus par maizi, jo Jēzus gavējot bija ļoti izsalcis. Jēzus šo kārdinājumu noraidīja teikdams, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva. Otrs kārdinājums, ko noraidīja Jēzus, ir varaskāre. Velns Jēzum piedāvāja visas pasaules valstis. Taču Jēzus skaidri atbildējis, ka jāpielūdz vienīgi Dievs un tikai Viņam jākalpo. Jēzus māca kalpot, nevis uzkundzēties citiem. Trešais kārdinājums, ko Jēzus noraidīja, bija godkāre. Šo kārdinājumu mēdz saukt arī par augstāko kārdinājumu Velns Viņam ieteica lepoties cilvēku priekššā, lai cilvēki Viņu apbrīnotu. Arī ššodien netrūkst cilvēku, kuri ir godkārīgi, kuri grib būt apbrīnoti, grib būt pārāki.

Klusā nedēļa saistās ar vissvarīgākajiem notikumiem Kristus dzīvē. Klusajā nedēļā svarīgas dienas ir Pūpolsvētdiena – Kristus ierašanās Jeruzalemē, Zaļā Ceturtdiena – Svētā Vakarēdiena iedibināšanas diena, Lielā Piektdiena – Kristus krustā sišanas diena un pāri visam lielā uzvara – Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētki.

Ikgadējā draudzes pilnsapulce 2014. gada 2.martā pēc dievkalpojuma notiks draudzes pilnsapulce, kurā apspriedīsim iepriekšējā gada notikumus un draudzes budžetu.

Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!
Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd.

Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunās dienas nāk un tie gadi tuvojas, par kuriem tu vēlāk sacīsi: tie man nepatīk!

Sal.māc.11:9-12:1

Balvu Evaņģēliski luteriskā draudze aicina visus intresentus svētdien, 2.martā, pulksten 10:00 uz iesvētes mācības kursa sākumu.

Iesvētes nodarbību mērķis ir iepazīstināt ar svarīgākajiem kristietības principiem, lai ikviens klausītājs varētu izšķirties par savām attiecībām ar Dievu.

Topošie draudzes locekļi var uzzināt būtiskāko par kristīgo ticību, par Dievu; par  luterisko mācību un savu nākamo draudzi. Nodarbības vada mācītājs Mārtiņš Vaickovskis. Informācija pie mācītāja tel. 29638005

Pēc veiksmīga kursa pabeigšanas notiek iesvētības draudzes svētdienas dievkalpojumā. Tā ir svinīga uzņemšana draudzē un nozīmīgs notikums katra cilvēka dzīvē.

Dievkalpojumi Balvu ev. lut. baznīcā

5. janvārī dievkalpojums plkst. 10:00

6. janvārī Zvaigznes dienas dievkalpojums plkst. 18:00

12. janvārī ģimeņu dievkalpojums plkst. 10:00

19. janvārī dievkalpojums plkst. 10:00

26. janvārī dievkalpojums plkst. 10:00

2. februārī dievkalpojums plkst. 10:00

9. februārī Ģimeņu dievkalpojums plkst. 10:00

16. februārī ģimeņu dievkalpojums plkst. 10:00

23. februārī dievkalpojums plkst. 10:00

2. martā dievkalpojums plkst. 10:00

9. martā Ģimeņu dievkalpojums plkst. 10:00

16. martā dievkalpojums plkst. 10:00

23. martā dievkalpojums plkst. 10:00

30. martā dievkalpojums plkst. 10:00

6. aprīlī dievkalpojums plkst. 10:00

13. aprīlī Pūpolsvētdienas dievkalpojums plkst. 10:00

17. aprīlī Zaļās ceturtdienas dievkalpojums 18:00

18. aprīlī Lielās piektdienas dievkalpojums 10:00

19. aprīlī Kristus augšāmcelšanās svētku sagaidīšanas

dievkalpojums plkst. 23:30

20. aprīlī Lieldienu dievkalpojums plkst. 10:00

27. aprīlī Baltās svētdienas dievkalpojums plkst. 10:00

4. maijā Mātes un ģimenes dienas dievkalpojums plkst. 10:00

11. maijā ģimeņu dievkalpojums plkst. 10:00

18. maijā dievkalpojums plkst. 10:00

25. maijā Debesbraukšanas diena plkst. 10:00

1. jūnijā Vārda dievkalpojums plkst. 10:00

8. jūnijā Vasarsvētku dievkalpojums plkst. 10:00

15. jūnijā Trīsvienības svētku dievkalpojums 10:00

22. jūnijā dievkalpojums 10:00

29. jūnijā Iesvētību dievkalpojums 10:00

Dievkalpojumi Viļakas ev. lut. baznīcā

12. janvārī dievkalpojums plkst. 12:00

9. februārī dievkalpojums plkst. 12:00

23. februārī dievkalpojums plkst. 17:00

9. martā dievkalpojums plkst. 12:00

23. martā dievkalpojums plkst. 17:00

13.aprīlī Pūpolsvētdienas dievkalpojums plkst. 13:00

18.aprīlī Lielās piektdienas dievkalpojums plkst. 14:00

21. aprīlī  Lieldienu dievkalpojums plkst. 11:00

11. maijā Mātes un ģimenes dienas dievkalpojums plkst. 12:00

22. jūnijā Vasarsvētku dievkalpojums plkst.13:00

Dievkalpojumi Tilžas ev. lut. baznīcā

 12. janvārī dievkalpojums plkst. 16:00

26. janvārī dievkalpojums plkst. 13:00

23. februārī dievkalpojums plkst. 13:00

30. martā dievkalpojums plkst. 13:00

17. aprīlī Zaļās ceturtdienas dievkalpojums 14:00

20. aprīlī Lieldienu dievkalpojums plkst. 13:00

27. aprīlī dievkalpojums plkst. 13:00

11. maijā Mātes un ģimenes dienas dievkalpojums plkst. 16:00

29. jūnijā Vasarsvētku dievkalpojums plkst. 15:00

Dievkalpojumi  Kārsavas ev. lut. baznīcā

19. janvārī dievkalpojums plkst. 13:00

16. februārī  dievkalpojums plkst. 13:00

16. martā dievkalpojums plkst. 13:00

20. aprīlī  Lieldienu dievkalpojums plkst. 17:00

18. maijā dievkalpojums plkst. 13:00

22. jūnijā Vasarsvētku dievkalpojums plkst. 16:00

Tuvojoties Ziemassvētku laikam, cilvēkus pārņem altruistiskas vēlmes un cēli mērķi. Ļaudis kļūst dāsnāki, piedodošāki, mīļāki un sirsnīgāki. Citi vēlas izsūdzēt grēkus un izlīgt mieru ar pāridarītājiem. Intervijas viesis šoreiz ir Balvu, Viļakas , Tilžas un Kārsavas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis.

Sakiet mācītāj:

 Kāda, Jūsuprāt,  ir Jēzus piedzimšanas vēsts?

Tā ir apbrīnojamā Dieva mīlestība.  Jēzus piedzimšana – mūsu iespēja tikt glābtiem no pazušanas un tukšas dzīves.

Dievs kļuva par Cilvēku, lai vēl vairāk un vēl konkrētāk ienāktu manā un  mūsu visu dzīvē, lai mēs Viņu varētu uzlūkot, pielūgt, Viņam uzticēties un ļaut mūs pārveidot. Lai mēs redzētu, ka Viņš ir mīlestība un ir mūs radījis mīlestībā mīlestībai. To aptvert vēl vairāk un vairāk Jēzus piedzimšanas vēsts.

Ko darīt šodien, lai mācītos sadzirdēt Dieva balsi sevī?

Atvērt savu sirdi Dieva vārdam, lai tas runā caur Caur Vecās derības praviešiem,  Bauslību Dieva likumu kas mūs ved uz grēkatziņu un grēku nožēlu, un  Evaņģēliju Kristus darbiem mūsu cilvēku labad un ļaut Svētajam Garam iemājot katrā no mums.

Kas palīdz saprast to, ka esam Dievam dārgi, ka Viņš uz mums nedusmojās?

Ik dienas saņemot sargāšanu, svētību, izdošanos, utt  varam saprast – Dievs mūs mīl, Viņš par mums gādā, esam Viņam dārgi. Arī Bībele atgādina to, ka ESAM Dieva bērni.

  Ziemasvētki – Kristus dzimšanas svētki

Mums ir jātiecas, lai šie svētki kļūtu par svētkiem šī vārda pilnīgākajā nozīmē. Lai tie nav vienkārši laiks, kad garšīgāk paēdam, kad var tikt pie kādas dāvanas vai priecāties par piparkūkām, mandarīnu un eglīšu košuma radīto noskaņu. Varbūt ir viegli ļauties šo sajūtu straumei un dzīvot ilūzija par to, ka tie ir īstie svētki Taču vai tā ir svinēšana? Vai svētki nav kaut kas vairāk?

Bez ārējā mēs cilvēki nevaram šinī pasaulē, iespējams kādu tieši ārējā noskaņa ved uz iekšējo dvēseles skaidrības ceļu un vēsti ko nes šie svētki.

Kristus piedzimšanu kas notiek katru gadu 24.decembrī ziemassvētku vakarā. Kā dziedam ziemassvētku dziesmā „Katru gad no jauna Kristus bērniņš nāk…”

Kādu var mulsināt tas, ka mēs gaidām Kristus piedzimšanu. Kristus taču ir jau piedzimis. Viņš jau ir ienācis mūsu pasaulē, mūsu vēsturē, manā dzīvē. Viņš jau ir mainījis mani. Viņa žēlastība jau darbojas. Taču mums grēciniekiem līdzīgi ka katru vakaru jāiet gulēt, lai no rita pamostos, tā arī katru gadu (baznīcas liturģisko) mērķis ir alaž no jauna atsaukt atmiņā pestīšanas vēsturi, modināt mūsu sirdis cerībā uz Dieva žēlastību caur Jēzu Kristu Mūsu Kungu.

Ko darīt, ja ir noticis pāridarījums, kuru sirdī nevaram piedot?

Raudzīties uz Kristu un Viņa piemēru, mācību. Gūt spēku un pamācību Svētajos rakstos. Piedošana un izlīgums mūs pieved tuvāk mieram.

Jūsu novēlējums nākamam gadam.

Novēlu visiem jaunajā 2014. gadā ik dienas staigāt kopā ar Kristu.

Jaunais gads mums būs Dieva žēlastības mums atvēlēts dzīves posms. Nonākt pie šādas atziņas un pie tās palikt ir ļoti svarīgi katram no mums, kam jādodas pretī nākotnes notikumiem, kurus mēs paši nemaz  nenojaušam. Dodoties ceļā, kurā mēs nezinām, kas ar mums notiks, ir ļoti labi, ja ir uz ko paļauties. Dieva vārdā mēs atrodam, ka ticīgiem cilvēkiem Dievs ir klāt kā Saviem bērniem un tos ar Svēto Garu uztur un vada. Mēs, ticēdami uz Jēzu Kristu, esam Dieva bērni, un nav lielākas, dārgākas un svētīgākas vērtības cilvēkam kā būt Dieva bērnam. Bez Dieva mēs esam kā klibi ceļa gājēji. Bez Viņa nevienam nebūs svētīgs šis gads. Tikai ticībā uz Jēzu Kristu iesāksies Jaunais svētības gads, kurā “tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu.” (Rom. 8:28) Priecīgi un paļāvīgi ļausim Dievam ņemt mūs savās rokās, savu dzīvi, dzīvību un rosīšanos uzticēsim Dieva svētības pilnajām rokām, paliekot Viņa pasargāšana, tad nekāda netaisnība, ļaunums un sātana viltība mūs neuzvarēs.