Blog Archives

Nu jau būsim nodzīvojuši mēnesi jaunajā gadā. Kādas mums šogad ir gadagrāmatas?

LELB Gadagrāmata 2011. gadam. Gadagrāmata ir lielisks palīgs ne vien plānojot laiku jaunajā gadā, bet arī meklējot spēku un stiprinājumu savā ikdienas ticības dzīvē. „Šogad mūsu Baznīcas Gadagrāmata ir „sirsnīga”,” grāmatas atvēršanas svētkos teica tās redaktore Santa Cileviča, attiecinot to gan uz jaunās Gadagrāmatas dizainu, gan saturu. Gadagrāmatā kā allaž iekļauti Bībeles lasījumi katrai dienai, Svēto Rakstu apceres Baznīcas gada nozīmīgākajos svētkos, izzinoši un iedrošinoši raksti par ticību, Baznīcas dzīves notikumu apskats, kā arī cita noderīga informācija.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) gadagrāmata 2011. gadam. Tā ir tradīcija izdot gadagrāmatu, kas ir nākamā gada ceļvedis luterticīgajiem latviešiem gandrīz visos kontinentos.

Grāmatas ievadvārdos gada lozungu pārdomā LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis: “Apustulis Pāvils ieteic nepretoties ar ieročiem un tādā līmenī, kurā tā vai tā mums nav izredžu uzvarēt. Viņš ieteic apzināties to spēku, kas, paldies Dievam, mūžības skatījumā ir vislielākais. Ar labu uzvarēt ļaunu – tās ir visskaistākās uzvaras un vispaliekošākās, vissvētīgākās. [..] ..mēs gribam pielikt visu mūsu spēku un gudrību, lai Dieva prāts īstenotos jau ar mums un ap mums. Cik labi, ka būtībā jau varam zināt, ka paļāvībā uz Dievu, cīnoties ar labu pret ļaunumu, uzvara ir droša. Agrāk vai vēlāk. Tagad un mūžībā.”

Gadagrāmata ir veidota vairākās daļās: kalendārs ar ikdienas lasījumiem un aizlūgumiem, raksti un hronika, pielikumā – brošūra ar adresēm. Tiek turpināta tradīcija, ka pārdomas par katra mēneša lasījumu raksta gan mācītāji, gan laji, kas ir izvēlēti tā, lai tiktu pārstāvēti luterāņi no visas pasaules, šoreiz: ASV, Austrālija, Lielbritānija, Vācija, Krievija, Zviedrija un Latvija.

Cerībai ir divas skaistas meitas, to vārdi ir Dusmas un Drosme;
dusmas par to, kā lietas izskatās šobrīd, un drosme gādāt par
to, lai tās nepaliek tādas, kādas tās ir. (Augustīns)

1) Mācītājs paziņo par sprediķi no Vēstules galatiešiem, un jūs sākat to meklēt satura rādītājā.
2) Pirmā doma par Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu ir – vai tik viņi nav slavenā grupa, kurai bija vairāki hiti 60. un 70. gados?
3) Jūs atverat Lūkas evaņģēlija lappuses, un ārā izkrīt avīžu izgriezumi no Pirmā pasaules kara laika.
4) Jūsu mīļākais Vecās Derības patriarhs ir Herkuless.
5) Neliela ķirmju ģimene ir iemitinājusies jūsu Bībeles Psalmu grāmatā.
6) Jūs kaitina tas, ka nevarat atrast Brūsu Vilisu nedz satura rādītājā, nedz konkordancē.
7) Pieķerot savu bērnu lasām Salamana Augsto dziesmu, jūs kategoriski prasāt: “Kas tev deva to lasīt?”
8 ) Jūs esat pārliecināti, ka mazie pravieši ir strādājuši raktuvēs.
9) Jūs pārņem neizpratne ik reizi, kad mācītājs piemin desmit Dieva kaušļus. 10) Bērni jums uzdod aizdomīgi daudz jautājumu par tradicionālo vakara stāstu “Ganu zēns Jona un viņa daudzkrāsainais šķirsts.

No laikraksta “Latvijas Luterānis”

Ziemassvētku vēsts šovakar izskan ne vien pareizticīgo un vecticībnieku baznīcās pasaulē, bet arī ļoti daudzās Latvijas ģimenēs. Šie svētki apvieno dažādu tautību cilvēkus – krievus, latviešus, ukraiņus, baltkrievus, veidojot mūsu valstī daudzveidīgu kultūru un sadzīves tradīcijas.

“Svece, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs”. 2.Pēt.1:19

Betlēmes zvaigzne vadīja austrumu gudros un palīdzēja viņiem atrast savu Pestītāju. Mums joprojām ir zvaigzne, kas var vadīt cilvēkus pie Kristus, ne tikai ļaudis no Austrumiem, bet visas pasaules ļaudis. Visā pasaulē ir daudz cilvēku, kas devušies ceļā meklēt garīgu gaismu, arī mēs. Šī pasaule nespēj dot garīgu prieku un pilnīgu mieru, bet pats Dievs izlej gaismu par pasauli. Ir cilvēki kuriem ir kāda nojausma par lielo Dievu, Visaugstāko, un nu tie ir devušies ceļā meklēt kādu vēsti par Viņu.

Kungs Jēzu Kristu, mēs Tev pateicamies, ka rīta zvaigzne ir uzlēkusi pār mums un atnesusi mums patieso gaismu. Lai glābējs Dieva vārds top nests visiem ļaudīm pasaulē un dara tos līksmus par pestīšanu Tavā svētajā vārdā. Āmen.

Balvu Evaņģēliski Luteriskajā baznīcā Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe iesvēta Balvu novada jauno  karogu.

Ko tad simbolizē Balvu novada karogā redzamie simboli? Gaišā, baltā josla simbolizē baltu dvēseli un garīgās vērtības. Gaišā- baltā krāsa simbolizē arī cerības uz gaišu nākotni. Balts – cēluma, atklātības, ūdeņu, ūdensrožu un gaišo domu krāsa. Sudraba krāsas josla simbolizē – “zemes” vērtības, sudraba “spoguļus”, Balvu ezeru. Sudrabs, kā bagātības un auglības simbols. Taču sudrabs sūbē, tāpēc simbolizē arī cilvēka vajadzību pielikt pūles, lai to spodrinātu, simbolizē nemitīgas rūpes par izaugsmi un neatlaidīgu garu. Baltajā joslā attēlots Balvu novada ģerbonis.

Jaungada naktī noticis terora akts pie vienas no koptu kristiešu baznīcām, Ēģiptes otrajā lielākajā pilsētā, Aleksandrijā. Spēcīga sprādziena rezultātā  bojā gājis vismaz 21 cilvēks, bet ievainojumus guvuši 80 cilvēki,  vēsta CNN.

Sprādziens notika plkst. 00:30 pēc vietējā laika, kad kristieši iznāca no baznīcas, kur bija pulcējušies uz vecgada vakara dievkalpojumu. Šajā brīdī uzspridzinājās terorists – pašnāvnieks. Pēc aculiecinieku vārdiem, eksplozija izraisījusi vēl vairāku  blakus stāvošo automašīnu sprādzienus.

Jāpiebilst, ka bojā gājušo un ievainoto vidū ir daudz policijas darbinieku. Būtiski postījumi nodarīti arī blakus baznīcai esošajai mošejai.

Uzreiz pēc sprādziena kristiešu grupas nomētāja ar akmeņiem blakus baznīcai esošo mošeju un musulmaņus, izraisot masu kautiņu, tomēr policijas spēkiem ātri izdevās atgūt kontroli pār situāciju. Ēģiptes politiķi un reliģiskie līderi ir aicinājuši valsts iedzīvotājus saglabāt mieru, uzsverot, ka terora akta organizatori, visticamāk, ir ārzemnieki. Savukārt valsts prezidents Hosni Mubaraks aicinājis kristiešus un musulmaņus «saliedēties cīņā pret teroristiem, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju Ēģiptē».

Iepriekš organizācija Al Queda vairākkārt bija izteikusi Ēģiptes kristiešiem adresētus draudus. Piemēram, kaujinieki, kuri pirms diviem mēnešiem sagrāba baznīcu Irākas galvaspilsētā Bagdādē, pieprasīja atbrīvot divas musulmanietes, kuras it kā pret pašu gribu tiek turētas Ēģiptes klosteros. Runa ir par divu koptu garīdznieku sievām, par kurām izskanējusi informācija, ka viņas pārgājušas islāmticībā un mēģinājušas aizbēgt no vīriem. Tomēr pēc citām ziņām, sievietes tikušas nolaupītas un varmācīgi «ieskaitītas» islāmticībā. Pēc šiem draudiem Ēģiptes varas iestādes pastiprināja baznīcu apsardzi Kairā un citās valsts pilsētās.

Ēģiptes kopti ir pati lielākā un ietekmīgākā kristiešu kopiena Tuvajos Austrumos. Pēc dažādiem datiem, kopti ir aptuveni 10% no 80 miljoniem valsts iedzīvotāju. Kristiešu un Ēģiptes musulmaņu attiecības kopumā nav naidīgas, tomēr periodiski atsevišķos valsts rajonos starp abu kopienu pārstāvjiem uzliesmo konflikti.

Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.  Tas bija iesākumā pie Dieva.  Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.  Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis.  Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu.  Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu.  Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku. Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma. Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības.                                                            Jņ.1:1-17

Jāņa evanģelija prologa poētiskie vārdi runā par Jēzu kā Dieva radošo „Vārdu, kas tapis miesa” – Dieva patiesā klātiene pie mums, kura dzīvē atklāts Dievs, „pilns žēlastības un patiesības.

Tags: http://www.staying-awake.org, http://www.whyhcg.com, http://www.myprovigil.com