Blog Archives

KAPUSVĒTKU SARAKSTS 2014

KAPUSVĒTKU SARAKSTS

EV. LUT. DRAUDZĒS 2014

   28. jūnijs plkst. 1400– Čukuļkalna kapos

 5. jūlijā  plkst. 1300 –  Andrukalna kapos

              plkst.  1600 – Gaiļakalna kapos

 6. jūlijā  plkst. 1100 – Balvu kapos

               plkst. 1300 – Miezāju kapos

 19. jūlijā  plkst. 1100 – Kamoļkalna kapos

                 plkst. 1300 – Vectilžas kapos

    20. jūlijā  plkst. 1300 – Kārsavas kapos

   26. jūlijā  plkst.  1200 – Krišjāņu kapos

                   plkst. 1600 –  Kāpessila kapos

3. augusts plkst. 1000 – Jaškovas kapos

9. augustā plkst. 1100 – Čudarienes kapos

          plkst. 1400 – Pokratas kapos

10. augusts plkst. 1200 – Priedaines kapos

                    plkst. 1500 – Garosilu kapos

17. augustā plkst. 1600– Kacēnu kapos,

      (bijušajā Abrenes apriņķī, Krievijā)

Balvu draudze:-)

no Lieldienām par Balviem un mūsu draudzi

Pie Balviem atjauno aizmirstus Ebreju kapus

Apgāzti kapu pieminekļi, izrakņātas kapu kopiņas un krūmos ieaudzis piebraucamais ceļš – šāda aina sagaidīja Balvu luterāņu mācītāju, kad viņš devās uzmeklēt kartē neatzīmētos Ebreju kapus

Draudzes mācītāja Mārtiņa Vaickovska intervija laikrakstam Balvu Novada Ziņas 2014.gada 15.aprīlī (7. (100.))

intervija

Arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2014.gada Lieldienās

Vēstījums 2014.gada Lieldienās

 Kristus ir Augšāmcēlies! Vai tas nav pārāk liels brīnums, lai būtu iespējams? Kur gan redzēts, ka tas, kurš bija miris, būtu atkal parādījies dzīvs? Tomēr daudz vairāk jābrīnās, ka Dievs, pats dzīvības avots, vispār atradās kapā. Ko Viņš tur meklēja? Tavu sabiedrību. Īstais, neaptveramais brīnums ir Dieva mīlestība uz mums. Viņš nevis vienkārši panes mūsu klātbūtni 70 vai 80 gadus, kamēr dzīvojam. Viņš apmainīja Debesu godību pret kapa bedri, lai katru no mums varētu aicināt savā dievišķajā dzīvē uz visu mūžību. Cik lielai un drosmīgai jābūt, mīlestībai, lai to darītu! Cik brīnumaina ir apziņa, ka mēs taču neesam devuši nekādu iemeslu sevi tā mīlēt! Mirstot pie krusta, Dieva Dēls izpirka grēkus, kas ir mūsu nāves cēlonis. Pieceļoties no kapa, viņš atņēma nāvei varu pār mums. Kas apliecina viņu par Kungu un sirdī tic, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušiem, tiek izglābts un nenāks tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.

Mēs dzīvojam salīdzinoši mierīgi. Dzīvības un nāves jautājumi nav mūsu ikdiena. Citādi ir kristiešiem, kas ticības tiek dēļ vajāti un nogalināti. Citādi ir cilvēkem, kas zaudējuši ģimenes, grūstot namiem, zemestrīcēs un plūdos. Citādi ir tiem, kuru zemi pārņēmis karš un kas devušies bēgļu gaitās vai citādi cenšas izdzīvot. Viņiem bieži vien nav citas cerības kā augšāmcelšanās. Lieldienu vēsts, ja to izģērbj līdz skeletam, ir tā, ka, turoties ticībā pie Kristus, gala iznākums būs uzvara. Kristu varmācīgi sagrāba, pazemoja un nogalināja, taču viņš augšāmcēlās un nāca pie Tēva godībā. Ja turamies pie Kristus, tad viņa ceļš ir mūsējais. Var nākties iziet cauri varmācībai, pazemojumiem, zaudējumiem un nāvei, taču neviens mums nevar atņemt beigu triumfu un mūžīgo dzīvību. Mēs ceram uz mierīgu dzīvi arī turpmāk. Mēs lūdzam, lai nesākas karš, kas varētu sagraut visu, ko esam savā dzīvē centušies sasniegt. Tomēr ar tādu iespēju jārēķinās. Jau tagad jūtam, cik maz katrs personīgi varam to ietekmēt. Kad kataklizma sākas, tad vienīgais, par ko varam būt pārliecināti, ir Dieva mīlestība. Tad vienīgais, kas īsti paliek mūsu ziņā, ir pieķeršanās Kristum. It kā biedējoši maz, taču tas nozīmē, ka Debesu valstība ir mūsu. Kristus ir uzvarējis! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Jo vairāk mums ar to pietiek, jo mazāk paliek baiļu. “Nebīstieties, es pasauli esmu uzvarējis. Es dzīvoju un jums būs dzīvot”, saka augšāmceltais Pestītājs.

Kad mums dod tik lielu dāvanu, vienmēr rodas jautājums, kas jādod pretī? Ko es spēju viņam dot un ko Kristus varētu gribēt no manis? Lai atsaucamies viņa mīlestībai. Lai viņa augšāmcelšanās ir ass, ap ko griežas mūsu dzīve. Lai viņa līdzība pārņem mūsu iekšējo cilvēku un lai mēs cits citam pievēršamies ar to seju, kurā mūsos var redzēt augšāmcelto Kristu. Tad spēsim cits citu saprast un atbalstīt. Tad spēsim kopā gan pastāvēt briesmu priekšā, gan mierā veidot, un aizstāvēt savu baznīcu, sabiedrību un valsti.

 

Vēlu visiem priecīgas Lieldienas!

 

+ Jānis

Rīgas un Latvijas arhibīskaps

Kristus ciešanas

Piedāvājam noskatīties filmu “Kristus ciešanas”_ “The Passion of the Christ”, kurā atspoguļotas Jēzus Kristus dzīves pēdējās divpadKristus ciešanassmit stundas. Tā sākas ar Jēzus lūgšanām Olīvu dārzā, uz kurieni viņš ir atnācis pēc Pēdējā Vakarēdiena un kur viņam nākas pretoties Sātana kārdinājumam. Mazliet vēlāk, Jūdas Iskariota nodots, Jēzus tiek apcietināts un aizvests uz Jeruzalemi, kur farizeji viņu apsūdz zaimošanā. Pratināšana beidzas ar notiesāšanu uz nāvi. Jēzus tiek aizvests pie Pilāta, romiešu ieceltā Palestīnas pārvaldnieka, kurš uzklausa farizeju spriedumu. Pilāts nojauš politiska konflikta izcelšanos, tādēļ viņš Jēzu nodod valdnieka Hēroda rokās. Hērods sūta Jēzu atpakaļ pie Pilāta, kurš ļauj pūlim izlemt, vai sodīt Jēzu vai kādu noziedznieku vārdā Baraba. Pūlis lemj par labu noziedzniekam, un Jēzum tiek spriests sods. Jēzus tiek nodots romiešu kareivju rokās, kuri viņu per un sit. Gandrīz neatpazīstams viņš tiek vests atpakaļ pie Pilāta, kurš pūlim atkal vaicā, vai ir gana. Pūlim nav gana, tāpēc Pilāts lemj nodot Jēzu pilnīgā tautas un kareivju varā. Jēzum tiek iedots krusts, kuru viņš nes cauri Jeruzalemei uz Golgāta kalnu. Tur Jēzus tiek sists krustā. Režisors ir pieredzējušais aktieris Mels Gibsons, kurš ir uzņēmis skarbu, reālistisku un neierastu darbu par Jēzu Kristu. Filma pilnībā uzņemta aramiešu un ēbreju valodās, kurās cilvēki runāja toreiz.

viesmiliba

 

             Viesmīlība draudzē pasākuma programma

 2014.gada 10.maijs

Balvi, Balvu ev. lut. draudze

 09:30 – 10:00  Dalībnieku reģistrācija

10:00 – 10:30  Atklāšana

  1. I.        Atvērta vai slēgta baznīca

 10:30 – 11:10  Slēgta baznīca Eiropā un Latvijā, Ēriks Laime-Babris, Misijas „Luterāņu Stunda” projektu vadītājs

11:10 – 11:40  Atvērtas baznīcas koncepcija, Pāvils Brūvers, Liepājas diecēzes bīskaps

11:40 – 12:30  Pusdienu pārtraukums

  1. II.                  Viesmīlības atslēgas

 12:30 – 14:00  Diskusija par draudzēs veikto aptauju Viesmīlīga draudze LELBArtis Puriņš, Misijas „Luterāņu Stunda” direktors

14:00 – 15:00  Bībeles stunda Esiet viesmīlīgi cits pret citu bez kurnēšanas1. Pēt. 4:9 Mārtiņš Vaickovskis Balvu, Kārsavas, Tilžas, Viļakas draudžu mācītājs.

15:00      Noslēgums

Aptaujas anketa – Baznīcas viesmīlības novērtejums2014

Bīskapa Bruvera aicinājums semināram Balvos

Reģistrācijas anketa semināram 10.05.2014

Iesācies Lieldienu laiks

agrs pavasarisSešās svētdienās līdz Lieldienām, kas ir Kristus ciešanu laikā, mēs uzsākam īpašu laiku Baznīcas gadā, kurā esam aicināti sekot Kristum viņa pēdējā ceļā uz Jeruzalemi, ciešanu ceļā, krusta ceļā. Ciešanu laika motivācija un jēga ir tā, ka mēs spējam saredzēt Kristus ciešanas kā mūsu ciešanu atslēgu, Kristus upuri – kā Dieva atbildi uz mūsu grēka vainu. Ciešanu laiks kulmināciju sasniedz Klusajā nedēļā.

Šo laiku mēdz saukt arī par gavēņa laiku. Gavēņa laiks sākas 40 dienas pirms Lieldienām, izņemot svētdienas, jo katra svētdiena ir mazās Lieldienas, kad mēs svinam Jēzus augšāmcelšanos. Ja atskaita svētdienas, tad Pelnu diena, ar ko iesākās šis laiks, iznāk 40 dienas pirms Lieldienām. Ka tās ir tieši 40 dienas, ir saistīts ar to, ka vairākās vietās Svētajos Rakstos mēs redzam, ka tas ir sagatavošanās skaitlis vai laika periods. Izraēla tauta tuksnesī  pavadīja 40 gadus, atrodoties ceļā uz Apsolīto zemi. Tas bija liels pārbaudījums tās cilvēkiem, un pats Dievs viņus brīnišķīgā veidā apgādāja un pasargāja.
Pēc Dieva norādījuma viņi no verdzības devās uz brīvību. Tāpat Mozus 40 dienas bija Sinaja kalnā, kur runāja ar Dievu, pirms saņēma no Viņa baušļu plāksnes. Pravietis Elija savā 40 dienu ceļojumā cauri tuksnesim uz Horeba kalnu iztika bez ēdiena un dzēriena. 1.Ķen. 19:8. Jēzus uzreiz pēc savas kristības gavēja 40 dienas tuksnesī, lai tādā veidā sagatavotos savai publiskai kalpošanai. Gavēšanas laikā Viņš piedzīvoja trīs svarīgākos kārdinājumus. Vispirms velns piedāvāja Jēzum izmantot varu un pārvērst akmeņus par maizi, jo Jēzus gavējot bija ļoti izsalcis. Jēzus šo kārdinājumu noraidīja teikdams, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva. Otrs kārdinājums, ko noraidīja Jēzus, ir varaskāre. Velns Jēzum piedāvāja visas pasaules valstis. Taču Jēzus skaidri atbildējis, ka jāpielūdz vienīgi Dievs un tikai Viņam jākalpo. Jēzus māca kalpot, nevis uzkundzēties citiem. Trešais kārdinājums, ko Jēzus noraidīja, bija godkāre. Šo kārdinājumu mēdz saukt arī par augstāko kārdinājumu Velns Viņam ieteica lepoties cilvēku priekššā, lai cilvēki Viņu apbrīnotu. Arī ššodien netrūkst cilvēku, kuri ir godkārīgi, kuri grib būt apbrīnoti, grib būt pārāki.

Klusā nedēļa saistās ar vissvarīgākajiem notikumiem Kristus dzīvē. Klusajā nedēļā svarīgas dienas ir Pūpolsvētdiena – Kristus ierašanās Jeruzalemē, Zaļā Ceturtdiena – Svētā Vakarēdiena iedibināšanas diena, Lielā Piektdiena – Kristus krustā sišanas diena un pāri visam lielā uzvara – Lieldienas – Kristus augšāmcelšanās svētki.

Ikgadējā draudzes pilnsapulce

Ikgadējā draudzes pilnsapulce 2014. gada 2.martā pēc dievkalpojuma notiks draudzes pilnsapulce, kurā apspriedīsim iepriekšējā gada notikumus un draudzes budžetu.