Pirmā Adventa


Šajā svētdienā pēc Adventas dievkalpojuma uzstāsies Kristiāna Greitāne un Pēteris Vaickovskis, Rīgas Baha Kora adventa noskaņas koncertā. Mākslinieki atskaņos tādu pazīstamu lielmeistaru kā J.S.Baha, G.F.Hendeļa, H.Persela un citu komponistu mūziku.

Tuvojās adventa laiks – Lasīsim Bībeli!

Lasīsim Bībeli!

Kad Tu lasīsi katras dienas rakstu vietu, meklē atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Ko šī rakstu vieta pastāsta par Dievu- kāds ir Dievs? Kāds ir Viņa raksturs? Kāda ir Viņa rīcība?
2. Ko šajā rakstu vietā Dievs aicina cilvēkus darīt vai nedarīt?
3. Ko šajā rakstu vietā Dievs apsola cilvēkiem?
4. Par ko man vajadzētu lūgt, lai es vairāk atbilstu Dieva aicinājumam?
5. Kas man ir neskaidrs, lasot šo rakstu vietu?

28.novembris – I Adventa svētdiena – Jņ. 1:1-51
29.novembris – Jņ. 2:1-25
30.novembris – Jņ. 3:1-36
1.decembris – Jņ. 4:1-54
2. decembris – Jņ. 5:1-47
3. decembris – Jņ. 6:1-71
4. decembris – Jņ. 7:1-53
5. decembris – II Adventa svētdiena – Rm. 15:4-13
6. decembris – Jņ. 8:1-59
7. decembris – Jņ. 9:1-41
8. decembris – Jņ. 10:1-42
9. decembris – Jņ. 11:1-57
10. decembris – Jņ. 12:1-50
11. decembris – Jņ. 13:1-38
12. decembris – III Adventa svētdiena – Jēkaba vēst. 5:7-12
13. decembris – Jņ. 14:1-31
14. decembris – Jņ. 15:1-27
15. decembris – Jņ. 16:1-33
16. decembris – Jņ. 17:1-42
17. decembris – Jņ. 18:1-40
18. decembris – Jņ. 19:1-42
19. decembris – IV Adventa svētdiena – Rm. 1:1-7
20. decembris – Jņ. 20:1-31
21. decembris – Jņ. 21:1-25
22. decembris – Atkl. 21:9-21
23. decembris – Atkl. 20:11- 21:8
24. decembris – Ziemassvētku priekšvakars – Lk. 2:1-20
25. decembris – Kristus piedzimšanas svētki – Mt.1:18-25
26. decembris – Otrie Ziemassvētki – Mt. 2:1-23

Mirušo piemiņas diena – Mūžības svētdiena

Par svētajiem
Par svētajiem, kas tagad mierā dus, Kas apliecinot nesa upurus, Kungs
Jēzu Tevi mūžam slavēt būs: Allelūja, Allelūja!
Tu biji klints, to cietoksnis un spēks, Tu gaišums, kas kā saule tumsā lec,
Tu bruņas, kuŗas salauzt nespēj grēks, Allelūja, Allelūja!
Kaut mēs ar spētu grūtā cīniņā Tā pastāvēt, kā svētie sendienā, Un
tērpties līdzi goda vainagā, Allelūja, Allelūja!
Ak svētā kopība še vienotā, Mēs cīņā vēl, tie mirdz jau godībā, Bet visi
viens ir Tavā vienībā! Allelūja, Allelūja!
Un ceļš, kad šaurs un cīņa ilgstoša, Skaŗ ausi tālā dziesmā uzvara, Tad
drosmes pilna top sirds gurstošā, Allelūja, Allelūja!
Ak gaismas rīts, kas ieved dzīvībā, Kad līdzās svētie Tavā godībā, Mēs
Tevi, Jēzu teiksim mūžībā! Allelūja, Allelūja!

Jauns Mārtiņa Lutera skaidrojums PĀVILA VĒSTULEI GALATIEŠIEM

Luterisma mantojuma fonds ir izdevis kārtējo Mārtiņa Lutera darbu “Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums”. Šis apjomīgais darbs (512. lpp.) pantu pa pantam pārdomā un analizē apustuļa Pāvila vēstuli. Luters no dažādiem skatu punktiem aplūko katram apžēlotam grēciniekam arvien aktuālus un dzīvus jautājumus – Dieva tiesa un žēlastība, sods un attaisnošana, darbu taisnība un Kristus taisnība, mūsu labie darbi un Kristus labais darbs.
Dr. Reinhards Slenska (Lutera Akadēmijas rektors, 1997–2005) šī izdevuma priekšvārdā raksta:
““Vēstule galatiešiem ir mana vēstulīte, ar kuru esmu salaulājies, tā ir mana Kate fon Bora.” Tik mīļi Luters runā par Vēstuli galatiešiem, par kuru pirmoreiz viņš noturēja priekšlasījumus 1516.–1517. gadā un otro reizi – no 1531. gada 2. jūlija līdz 12. decembrim. Lutera akadēmisko lekciju lasītāji noteikti pamanīs, ka stila un satura ziņā šīs lekcijas nemaz neatšķiras no Lutera sprediķiem. Tās būs saprotamas ne tikai teologiem, bet arī lajiem. Gan sprediķos, gan arī lekcijās lasītājs tiek tieši uzrunāts, tāpat kā klausītājs. Tam ir dziļāks pamatojums: Luters šādi runā, ievērodams to, ka Svēto Rakstu vārdā pats Dievs ne tikai uzrunā cilvēku, bet arī darbojas viņā – tas notiek ticībā un ar ticību. Dieva vārds Svētajos Rakstos ir nevis kāds teksts, kas saglabājies no senākiem laikiem, bet pavisam tieša Dieva uzruna – Bauslībā un Evaņģēlijā, tiesā un žēlastībā. Šī norise, šis Dieva darbs ir ne tikai aprakstāms, bet tas notiek ar sludinātāja starpniecību klausītāju un lasītāju sirdīs.”
Mēs priecājamies, ka arī Latvijas lasītāja rokās ir nonākusi viena no labākajām Lutera grāmatām. Šo grāmatu varat iegādāties savu draudžu grāmatu galdos vai arī mūsu birojā Volguntes ielā 32–104, Rīgā.

Valsts svētkos 18. novembrī – dievkalpojums Balvu ev. lut. baznīcā

18. novembrī Balvu ev. lut. baznīcā pl. 10.00 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 92. gadskārtai veltīts dievkalpojums, kuru vadīs Balvu draudzes mācītājs Mārtiņš Vaickovskis. Dievkalpojumā aicināti pulcēties visi balvēnieši un Balvu novada ticīgie ļaudis, kopīgi pateicoties Dievam par mūsu valsti un aizlūdzot par tās nākotni.
______________________________________

Māris Čaklais

LATVIJA

Tavas mīļās kontūras
nepastāv vien uz kartes.
Tavas mīļās kontūras
uz mūsu mugurām sārtojās.

Liedagu pludenās līnijas,
mežu maigie ieloki,
noturība un pacietība –
viss ir no vienas vielas.

Tā ir Dieva dāvana.
Bet tas, ar ko nākotne svētīs –
mūsu skatienos karstajos,
mūsu siržu rētiņās.

Jaunas iespējas

Aizej apskaties un novērtē un varbūt tieši tur tu uzzināsi par notiekošo mūsu draudzē.
http://www.draugiem.lv/Balvudraudze

Lāčplēša diena

Latvijas karogs

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Laika posms no 1918. gada 18. novembra – Latvijas Republikas proklamēšanas dienas – līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. Lai gan 1918. gadā tika pasludināta Latvijas neatkarība, valstī vēl aizvien atradās vācu un krievu karaspēks, un tikai 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Bermontiāde ir ievērojama ar to, ka sākotnēji salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti – latviešu karavīru drosme un varonīgums; sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai; pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.
Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi „Par Latviju”. Lāčplēša kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu.

Mārtiņa Lutera 527. dzimšanas diena

Jo, kad viens saka: Es turos pie Pāvila, bet otrs: Es pie Apolla, – vai tad neesat miesīgi? Kas tad ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi. (1.Kor.3:4-5)

Es lūdzu, noklusējiet manu vārdu un sauciet sevi nevis par luterieāņiem, bet kristiešiem. Kas ir Luters? Mācība taču nav mana. Tāpat es arī neviena dēļ neesmu krustā sists. Svētais Pāvils negribēja, lai kristieši sauktu sevi par Pāvila vai Pētera sekotājiem, bet gan – par kristiešiem. Kā gan es, nabaga tārps, būtu nonācis tik tālu, ka Kristus bērniem vajadzētu saukties manā piedauzīgajā vārdā?
Bet, ja tu uzskati, ka Lutera mācība ir evaņģēliska, tad nevari pavisam atmest Luteru; citādi tu līdz ar viņu atmetīsi arī viņa mācību, kuru atzīsti par Kristus mācību. Ja Timotejam būtu bijis diezgan, ka viņš atzinis Evaņģēliju, Pāvils nebūtu viņam piekodinājis, lai nekaunas arī no viņa – ne Pāvila kā cilvēka, bet Evaņģēlija dēļ, kas viņus saistīja. Ja nu Timotejs būtu sacījis: es neturos nedz pie Pāvila, nedz pie Pētera, bet pie Kristus, zinādams, ka Pāvils un Pēteris Kristu sludina, – viņš tomēr līdz ar to būtu noliedzis pašu Kristu. Jo Mateja evaņģēlija 10. nodaļā Kristus saka: “Kas jūs uzņem, tas uzņem arī Mani; kas jūs nicina, tas nicina Mani.”

Mārtiņa Lutera dzimšanasdienā – Mārtiņdienā

Mārtiņdiena tiek saistīta ar Mārtiņa Lutera dzimšanu 10.novembrī. Ir zināms ka Mārtiņa diena pasaulē pazīstama ar šo vārdu jau no 650.gada, un Mārtiņam Luteram šis vārds tika dots tādēļ, ka viņš piedzima Mārtiņa dienā.

Vīri melnā…

Kādu svētdienas rītu, dievkalpojuma laikā, 2000 draudzes locekļi bija pārsteigti ieraugot baznīcā ienākam divus vīrus. Abi bija tērpušies melnā no galvas līdz kājām, un rokās turēja automātus. Viens no vīriem izsaucās: ‘Ikviens, kurš ir gatavs mirt Jēzus dēļ, palieciet, kur esat!’ Tai pašā brīdī, no baznīcas izskrēja ārā visi draudzes koristi, tāpat arī diakoni un liela daļa draudzes. No 2000 palika tikai 20 cilvēku. Vīrietis, kurš bija kliedzis, atsedza seju, paskatījās uz mācītāju un teica: ‘Nu re, mācītāj! Tikām vaļā no visiem liekuļiem. Tagad jūs varat atsākt vadīt dievkalpojumu. Lai jums jauka svētdiena!’ Un abi vīri devās ārā no baznīcas.
Jocīgi, cik vienkārši cilvēks spēj novērsties no Dieva…. un tad brīnīties, kāpēc pasaule ir tieši tāda, kāda tā šobrīd ir…
Jocīgi, kad ticam visam, ko raksta avīzes, bet apšaubām to, kas rakstīts Bībelē.
Jocīgi, ka ikviens vēlas nonākt debesīs, bet bez ticības un domām, vārdiem, darbiem, ko māca Bībele.
Jocīgi vai baisi???
Jocīgi, kā viena daļa apgalvo: ’Es ticu Dievam’, bet tik un tā seko sātanam (kurš, starp citu, arī ‘tic’ Dievam).
Jocīgi, ka mēs varam sūtīt tūkstošiem dažādu jociņu pa e-pastu un tie ātri izplatās, bet kad jānosūta kāda ziņa, kas saistās ar To Kungu, cilvēki ilgi pārdomā, vai ar to dalīties vai nē.
Jocīgi, kā rupjās, vulgārās un neķītrās lietas brīvi darbojas interneta vidē, bet publiskas diskusijas par Jēzu tiek nomāktas gan skolās, gan darba vietās.
Jocīgi, vai ne? Jocīgi, ka spējam aizdegties ticībā uz Jēzu svētdienās, bet apklusināt to pārējās nedēļas dienās.
Vai Tev tas neliekas smieklīgi?
Jocīgi, bet Tu, droši vien, nepārsūtīsi šo ziņu daudziem no saviem paziņām, jo neesi pārliecināts par viņu ticību, vai to, ko viņi padomās par Tevi.
Jocīgi, ka mūs vairāk uztrauc tas, ko citi cilvēki par mums domā, un nevis, kā mūs redz Dievs
Vai Tu pārdomā to visu?