Luterāņu baznīcas loma latviešu valodas nostiprināšanā, pastāvēšanā un nākotnē

Luterāņu mācītājs, mans amatbrālis, Ivo Pavlovičs saka publiksu runu. Pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Māc. Mārtiņš Vaickovskis

Neliels ieskats Balvu ev. lut. draudzes dzīvē 2011

Video tapis pateicoties draudzes locekļiem Atim un Daidzei Andersoniem

Piena Ceļa zvaigznājā riņķo «burtiski miljardiem» tādu planētu, kas masas ziņā aptuveni samērojamas ar mūsu Zemi.

Vēl pavisam nesen astronomiem zināmo planētu skaits ārpus Saules sistēmas robežām bija mērojams desmitos, tad simtos. Pašlaik zināmas nedaudz vairāk par 700 tā dēvēto eksoplanētu, bet minētā pētījuma autori apgalvo, ka ap Piena Ceļa zvaigznēm riņķo «burtiski miljardiem» tādu planētu, kas masas ziņā aptuveni samērojamas ar mūsu Zemi.

Kā izteicies viens no pētījuma vadītājiem, Parīzes Astrofizikas institūta zinātnieks Arno Kasāns, izrādās, ka zvaigznes, kurām ir savas planētas, mūsu galaktikā nav nekāds izņēmums, bet pavisam parasta parādība – patiesībā Piena ceļā planētu ir vairāk nekā zvaigžņu.

Līdz šim zinātniekiem eksoplanētas izdevies atklāt lielākoties ar divām metodēm – vai nu pamanot planētas gravitācijas ietekmi uz zvaigzni, vai arī konstatējot niecīgas pārmaiņas zvaigznes spožumā tai mirklī, kad planēta atrodas starp novērotāju un zvaigzni. Taču ar šīm metodēm var atklāt tikai tādas planētas, kas ir vai nu ļoti lielas, vai riņķo ap zvaigzni pa ļoti nelielu orbītu.

Starptautiska pētnieku grupa, ko vada Parīzes Astrofizikas institūta profesors Danjels Kibā un viņa kolēģis Arno Kasāns, izmantojusi tā dēvēto gravitācijas mikrolēcu metodi, kas balstās uz parādību, ka zvaigznes un ap to riņķojošās planētas gravitācijas laukiem mijiedarbojoties, fonā esošo zvaigžņu gaisma tiek izliekta kā caur lēcu.

Šī metode ļauj pamanīt arī tādas planētas, kas lieluma ziņā varētu būt tuvākas mūsu Zemei un atrasties pietiekami tālu no savas zvaigznes, lai uz tām nevaldītu pārlieku liels karstums.

Zinātnieki izmantojuši plašu teleskopu tīklu visā dienvidu puslodē no Austrālijas līdz Dienvidāfrikai un Čīlei un sešu gadu laikā apsekojuši miljoniem zvaigžņu, orientējoties uz iespējamajām planētām, kas masas ziņā vismaz piecreiz pārsniegtu Zemi un no savām zvaigznēm varētu atrasties 75 miljonu līdz 1,5 miljardu kilometru attālumā – pēc mūsu Saules sistēmas mērogiem tas būtu intervālā starp Venēras un Saturna orbītām.

Viņi paši atklājuši trīs eksoplanētas – kas jau pats par sevi nebūt nav maz – un vienlaikus aplēsuši, ka ikkatrai zvaigznei Piena Ceļa galaktikā ir vidēji 1,6 planētas.

Turklāt «vieglas planētas varētu būt sastopamas biežāk nekā smagas», pastāstījis Kasāns. Lēsts, ka sestajai daļai apsekoto zvaigžņu varētu būt planētas, kas masas ziņā tuvas Jupiteram, pusei – planētas ar Neptunam līdzīgu masu, bet gandrīz divām trešdaļām – tā dēvētās superzemes, kuru masa pārsniedz mūsu Zemes masu ne vairāk kā desmit reizes.

Raksta avots: LETA

Svētīgus Kristus dzimšanas svētkus!

„Ziemassvētkus varētu salīdzināt ar sajūtu, kad tikko esi saņēmis dāvanu, bet neesi paspējis to vēl izsaiņot un apskatīties. Tas ir tāds prieka un vienlaicīgi arī neziņas
un kaut kā laba gaidu brīdis.
Brīdis kad tev no muguras kāds nemanot ir pienācis, uzlicis savu roku uz pleca. Viņš vēl nav atpazīstams, taču es jau tagad zinu, ka tas ir kas labs, tas ir draugs, jo ienaidnieks tā nerīkojas.
Tā pie mums Ziemassvētkos nāk Jēzus. Mēs jau Viņu pazīstam, tā nav pirmā tikšanās (varbūt kādam arī pirmā), taču arvien piedzīvojam arī ko jaunu. Prieks ir lipīga lieta, tādēļ mums nevajadzētu brīnīties, ka tas pielīp arī tiem, kuri nemaz nepazīst Jēzu. Viņš taču nav tālu no mums, Viņš nāk pie visiem. Kādā veidā? Kā labs Dievs, Kurš mīl visus, Kurš ir visa labā avots. Vai tad kāds brīnums, ka vēlme darīt labu citam, viņu iepriecināt, viņam palīdzēt, īpaši parādās Ziemassvētkos. Dāvinot kaut ko otram, katrā dāvinātājā parādās kaut kas no Dieva tēla un līdzības, jo vispirms Dievs mums dāvina Sevi savā dēlā Jēzū Kristū.

Priecīgus un Dieva svētības pilnus Ziemassvētkus vēlot mācītājs Mārtiņš Vaickovskis

Draudzes eglīte

AICINĀM VISUS DRAUDZES LOCEKĻUS, BĒRNUS, VECĀKUS, VECVECĀKUS UZ DRAUDZES SADRAUDZĪBAS PASĀKUMU – EGLĪTI 2012.GADA 1.JANVĀRĪ PLKST. 12:00, BALVU MUIŽĀ.
LĪDZI JĀŅEM „groziņš”.

klausies! skaties! piedalies


Klasies un dziedi līdz adventas dziesmu
Slavēts Dievs visaugstākais

Slavēts Dievs visaugstākais!
Pie mums atnāk Pestītājs.
Nu ir Dievs to sūtījis,
Ko Viņš sen bij solījis.

Ko jau tēvi kāroja,
Pravieši ko tulkoja,
Jēzum nākot, tas ir viss,
Paldies Dievam, noticis.

Nāc, nāc, Jēzu, slavējams,
Slavas dziesmām sagaidāms!
Pats sev ceļu laipnīgi
Manā sirdī sataisi.

Mīti, goda Kēniņ’, še,
Visus grēkus izdeldē,
Kādus vien Tu atrodi,
Taisnību mums iedodi.

Ābrahāma atvase,
Israēla cerība
Patiess cilvēks, patiess Dievs
Pie mums nu ir apmeties.

Kad uz tiesu pēdīgi,
Goda Ķēniņ, atnāksi,
Tad pie Tevis palikšu,
Tavā pulkā stāvēšu.

Adventas koncerts

Advenas laiks

Dievkalpojumi ziemassvētku laikā

Dievkalpojumi Balvu ev. lut. baznīcā
27. novembrī Pirmās Adventes ģimeņu dievkalpojums – 10:00
4. decembrī Otrās Adventes dievkalpojums plkst. 10:00
11. decembrī Trešās Adventes dievkalpojums plkst. 10:00(bez Dievgalda)
18. decembrī Ceturtās Adventes dievkalpojums plkst. 10:00
24. decembrī Ziemassvētku svētvakara dievkalpojums – 18:00
25. decembrī Ziemassvētku dievkalpojums plkst. 10:00
31. decembrī Vecgada vakara dievkalpojums plkst. 18:00
31. decembrī Jaunā gada sagaidīšanas dievkalpojums – 23:30
1. janvārī dievkalpojums plkst. 10:00
6. janvārī Zvaigznes dienas dievkalpojums plkst. 18:00
8. janvārī ģimeņu dievkalpojums plkst. 10:00
15. janvārī dievkalpojums plkst. 10:00
22. janvārī dievkalpojums plkst. 10:00
29. janvārī Ģimeņu dievkalpojums plkst. 10:00

Dievkalpojumi Kārsavas ev. lut. baznīcā
5. decembrī Otrās Adventas dievkalpojums plkst. 13:00
26. decembrī Ziemassvētku dievkalpojums plkst. 11:00
15. janvārī dievkalpojums plkst. 13:00

Dievkalpojumi Tilžas ev. lut. baznīcā

11. decembrī Trešās Adventes dievkalpojums 16:00
25. decembrī Ziemassvētku dievkalpojums plkst. 13:00
29. janvārī dievkalpojums plkst. 13:00

Dievkalpojumi Viļakas ev. lut. baznīcā
27. novembrī Pirmās Adventes dievkalpojums plkst. 17:00
11. decembrī Trešās Adventes dievkalpojums plkst. 12:00
24. decembrī Ziemassvētku Svētvakara dievkalpojums plkst. 15:00
31. decembrī Vecgada dievkalpojums plkst. 15:00
8. janvārī Zvaigznes dienas dievkalpojums plkst. 12:00
8. janvārī dievkalpojums plkst. 12:00
22. janvārī dievkalpojums plkst. 17:00

18. novembris Latvijas Valsts svētki

Vai tu zini no kurienes latvijas karogs cēlies?

Mūsu karogs nav vienkārši izvēlēts krāsu salikums, bet tam ir gan mitoloģisks, gan vēsturisks pamatojums. Viena no leģendas versijām par mūsu sarkan-balt-sarkano karogu ir, ka karogs cēlies no balta auduma gabala, uz kura no kaujas projām aiznests uz nāvi ievainots latviešu virsaitis. Viņa asinis iekrāsoja audumu abās pusēs un kareivji uzvarēja kauju, šo auduma gabalu izmantojot kā karogu.”
Mūsu valsts karogs, pagājušā gadsimta sākumā, pirmās Latvijas valsts dibināšanas laikā ir atdzīvināts, iedvesmojoties no Atskaņu hronikā pieminētā Cēsu zemes karoga. Sakarā ar zemgaļu vadoņa Nameja uzbrukumu Rīgai 1280. gadā Cēsu komturejas vienība kaujas laukā ieradās ar sarkanbaltsarkanu karogu.

To dzirdējuši, nāca nu
ar sarkanu tie karogu,
kam vidū balta josla bija.
To pirmo reizi ieraudzīja
pie Cēsīm, tur tas zināms nācis
un letu zemē plīvot sācis,
kur sievas braši zirgos jāj
un vīriem darbos līdzās stāj.
Tik tiešām to jums sacīt varu,
ko arī šajā brīdī daru,
tas letu karogs ir paties.
Ar vīriem Rīgā ieradies,
(Atskaņu hronika 09223 – 09234)

Arheologi, atklājuši apustuļa Filipa kapu

Arheologi uzskata, ka viņiem izdevies atklāt apustuļa Filipa kapu, atsaucoties uz arheologu komandas vadītāja teikto, trešdien vēsta ziņu aģentūra “Anatolia”. “Svētā Filipa kapu meklējam jau gadiem ilgi. Beidzot mēs to atradām baznīcas drupās, kuru atsedzām pirms mēneša,” atklāja itāļu arheologs Frančesko d’Andria.
Minētā baznīca atrodas Turcijas pilsētā Pamukalē, kas senos laikos bija pazīstama kā Hēropole, kurā Filips miris mocekļa nāvē. Svētais Filips bija viens no Jēzus Kristus 12 apustuļiem, un tradīcija vēsta, ka viņš sludināja Evaņģēliju Mazāzijas reģionā.
Kaps vēl nav atvērts
Arheologs atklāja, ka Svētā Filipa iespējamais kaps vēl nav atvērts, bet piebilda, ka kādu dienu tas, bez šaubām, tiks izdarīts.
Šo atklājumu viņš raksturoja kā “milzīgu attīstību gan arheoloģijai, gan kristīgajai pasaulei”.
Mūsdienās Pamukale plašāk pazīstama kā atpūtas un tūrisma centrs.

avots:LETA/AFP