Vienlaikus ar Zemi, visticamāk, beigsies arī laiks

Saskaņā ar jaunu Visuma modeli, pastāv 50 procentu varbūtība, ka nākamo 3,7 miljardu gadu laikā beigsies laiks, raksta “Massachusetts Institute of Technology”.

Kosmosā nevar nepamanīt zīmes, kas par to liecina. Visums radās Lielajā sprādzienā pirms apmēram 13 miljardiem gadu un kopš tā brīža turpina izplesties. Pārliecinošākais kosmosā rodamais pierādījums par labu šai teorijai ir fakts, ka šī izplešanās paātrinās, proti, attālums līdz tālākajiem objektiem aug aizvien ātrāk.

Šādam ātruma pieaugumam ir būtiskas un nenovēršamas sekas ─ Visums nekad nebeigs izplesties. Savukārt Visums, kas nepārtraukti izplatās, ir bezgalīgs un mūžīgs.

Šobrīd daļa zinātnieku pretojas šai idejai. Viņi apgalvo, ka nav iespējams Visums, kas izplatās mūžīgi, jo bezgalīgā kosmosā nedarbojas fizikas likumi. Lai šiem likumiem būtu jēga, kādreiz Visumam ir jābeidzas, apgalvo Rafaels Buso no Kalifornijas universitātes. Šie zinātnieki jau ir izrēķinājuši, kad tas visticamāk notiks.

Viņu sniegtais pierādījums ir vienkāršs un spēcīgs: ja Visums pastāvēs mūžīgi, tad ikviens notikums, kas varētu notikt, arī notiks, lai arī cik neiespējams tas liktos. Vēl jo vairāk ─ šis notikums notiks bezgalīgi daudz reižu.

Tas noved pie zināmām neskaidrībām. Ja notiek bezgalīgs skaits jebkuru iespējamo notikumu, tad kļūst neiespējami noteikt varbūtību, ar kādu jebkurš no šiem noteikumiem notiktu. Ja notiek kas tāds, tad fizikas likumi gluži vienkārši vairs nedarbojas. “To mēs zinām kā bezgalīgās inflācijas “aprēķina problēmu”,” teic Buso un viņa kolēģi.

Būtībā šie zinātnieki apgalvo, ka fizikas likumi nepieļauj mūžīgu Visumu

Vienīgais veids, kā izkļūt no šīs situācijas, ir iedomāties kādu hipotētisku katastrofu, kas iznīcinātu visu Visumu. Tad visām varbūtībām atkal ir jēga, un atkal darbojas fizikas likumi.

Kad kaut kas tāds varētu notikt? Buso un viņa kolēģi ir atraduši atbildi arī uz šo jautājumu. “Laiks visticamāk nebeigsies, kamēr mēs vēl dzīvojam, bet pastāv 50% varbūtība, ka tas notiks pēc apmēram 3,7 miljardiem gadu,” viņi sacīja.

Patiesībā tas nav nemaz tik daudz. Faktiski laika beigas varētu pienākt vienlaicīgi ar Zemes un Saules pastāvēšanas beigām.

Taču Buso komandai ir arī labas ziņas. Viņi nezina, kāda veida katastrofa izraisīs laika beigas, taču mēs visticamāk to neredzēsim. Viņi norāda – ja mēs gribētu redzēt laika beigas no jebkuras citas Visuma daļas, mums cēloniski būtu jāatrodas laikā pirms šīs katastrofas, kas gan ir neiespējami. Citiem vārdiem sakot, mēs iekļūsim šajā katastrofā, pirms būsim varējuši novērot tās ietekmi uz jebko citu.

Nenovēršamas laika beigas šķiet mazliet nepatīkamas, taču pierādījumi par labu tām vēl nav līdz galam apstiprināti. Bez citiem apsvērumiem jāmin, ka tie pamatā ir balstīti uz būtisku pieņēmumu par fizikas likumiem, kurus mums vajadzētu spēt izprast, nevis tikai vienkārši novērot, ka tie darbojas. Turklāt šis pieņēmums ir vairāk filozofisks viedoklis, nevis zinātnisks pierādījums.

Tātad Buso ar kolēģiem sniedz interesantu vielu pārdomām, taču tas nav nekas tāds, kā dēļ vajadzētu sākt uztraukties. Vismaz ne tuvākos 3,7 miljardus gadu. (materiāls no Starspace.lv)


Dievkalpojumi Ziemassvētku laikā

Ziemassvētku laiks

To darait, saprazdami šo laiku, ka jums pienākusi stunda celties no miega. Jo tagad mūsu pestīšana ir tuvāk nekā toreiz, kad kļuvām ticīgi. Rom.13:11

Ar Dieva palīgu esam sagaidījusi adventas laiku, ir sācies jauns baznīcas gads un līdz ar to arī Kristus dzimšanas svētku laiks, kas sākas ar pirmo adventu un beidzas ar Zvaigznes dienu. Kalendārais jaunais gads sākas 1. janvārī, bet Kristīgā Baznīca to svin 1. Adventa svētdienā.

Adventu svin gandrīz visā pasaulē, bet lielākoties kā šīs pasaules svētkus. Un šī pasaule ir pilna ar svētku izdarībām: adventa tirdziņi ar karstvīnu un adventa kulinārija, adventa loterijas un īpašās atlaides veikalu piedāvājumā, adventa prieciņi, pieņemšanas par godu adventam, atvaļinājumi uz dienvidu salām adventā un vēl daudz kas cits: cilvēki jūtas laimīgi šajos svētkos, droši un pārliecināti paši par sevi – tie ir svētki, kuros cilvēki var sumināt paši sevi, cik viņi ir humāni, jauki un pareizi, mīlestības pilni. Taču tā gluži nav, jo adventa laiks mums ir dots lai atsacītos no visa liekā un nevērtīgā kas ir mūsu dzīvē. Kristus nāk, mostieties, kas vēl nav pamodies un steidziet nožēlot grēkus un saņemt evaņģēlijā apsolīto piedošanu!

Advents nozīmē Kristus nākšanu. Viņš, kas ir nācis ar mīlestību, žēlastību un grēku piedošanu, nāks atkal – godībā, lai tiesātu dzīvus un mirušus. Šī vēsts kalpo mums par iedrošinājumu, ka mēs, kas ticam Kristum, beigu tiesā sagaidīsim Viņu kā apžēlošanu – kā atbrīvošanu no tiesas zāles. Jūs nekad netapsit tiesāti Jēzus Kristus dēļ! Kaut arī apkārt vēl valda tumsa, taču tās vara jau ir salauzta – Kristus nāk, šīs netaisnās un grēka pārņemtās pasaules kārtība paiet. Tā ir adventa laika vēsts. Lai advent prieks mūs sagatavo lielajam ziemasvētku priekam, jo Kristus ir nācis pasaulē tieši pie tevis.

Māc. Mārtiņš Vaickovskis

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas 25. sinode noslēgusies

Sinode pirmajā darba dienā uzklausīja baznīcas vadības ziņojumus, apstiprināja izstrādātās LELB budžeta vadlīnijas 2011.-2013.gadam, apstiprināja Garīdznieku atalgojuma sistēmas (GASN) finanšu plānu 2011. – 2013. gadam un noteica turpmākās draudžu iemaksas LELB vispārējām vajadzībām 10% apmērā no draudžu ienākumiem. Sinode piektdien izteica uzticību arhibīskapa Jāņa Vanaga turpmākajai kalpošanai baznīcas vadītāja amatā. Sestdien Sinode lēma par LELB Satversmes labošanu atvieglinātā kārtībā līdz 2013.gada 31.decembrim, nosakot, ka jaunās Satversmes nosacījumi par Satversmes pieņemšanu un grozījumiem stājas spēkā ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz tam Satversmi var grozīt Sinodē ar vienkāršu balsu vairākumu. Sinode pieņēma grozījumus LELB noteikumos par mācītāju kalpošanu, svītrojot Pilnvarojumu līgumu lietošanu ar 2011. gadu. Tāpat Sinode apstiprināja arī izstrādāto LELB Sinodes Kārtības rulli. Izskatot LELB Mūzikas un Liturģijas nozares jautājumus, Sinode apstiprināja baznīcas jaunās Dziesmu grāmatas satura vadlīnijas un Baznīcas svētku un svinamo dienu Liturģisko kalendāru. Sinodes noslēgumā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar LELB izdevuma „Svētdienas Rīts” turpmāko darbību, kuras ietvaros plānots izdot drukātu izdevumu reizi mēnesī un attīstīt laikraksta interneta versiju – ziņu portālu www.svetdienasrits.lv.  (materiāli no LELB.LV)

2. Adventa

2.Adventa pie mums Balvu baznīcā pēc dievkalpojuma notiks koncerts kurā uzstāsies Balvu muzikas skolas audzēkņi un pedagogi.


No baznīcas braucot Ziemassvētku vakarā

Jānis Poruks

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds tā laimīgi pukst man.

Man ir, it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus,
Kur āres spīd kā spožais zelts.

Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība –
Tas augstākais, ko mums var dot,
Un skaidram būt ir godība.

Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.

Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidr(i)s būt,
Jeb vai būs likten’s nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Balts sniedziņš snieg uz skujiņam,
Un, maigi dziedot, pulksten’s skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis,
Un sirds pukst aplaimota man.

Pirmā Adventa


Šajā svētdienā pēc Adventas dievkalpojuma uzstāsies Kristiāna Greitāne un Pēteris Vaickovskis, Rīgas Baha Kora adventa noskaņas koncertā. Mākslinieki atskaņos tādu pazīstamu lielmeistaru kā J.S.Baha, G.F.Hendeļa, H.Persela un citu komponistu mūziku.

Tuvojās adventa laiks – Lasīsim Bībeli!

Lasīsim Bībeli!

Kad Tu lasīsi katras dienas rakstu vietu, meklē atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Ko šī rakstu vieta pastāsta par Dievu- kāds ir Dievs? Kāds ir Viņa raksturs? Kāda ir Viņa rīcība?
2. Ko šajā rakstu vietā Dievs aicina cilvēkus darīt vai nedarīt?
3. Ko šajā rakstu vietā Dievs apsola cilvēkiem?
4. Par ko man vajadzētu lūgt, lai es vairāk atbilstu Dieva aicinājumam?
5. Kas man ir neskaidrs, lasot šo rakstu vietu?

28.novembris – I Adventa svētdiena – Jņ. 1:1-51
29.novembris – Jņ. 2:1-25
30.novembris – Jņ. 3:1-36
1.decembris – Jņ. 4:1-54
2. decembris – Jņ. 5:1-47
3. decembris – Jņ. 6:1-71
4. decembris – Jņ. 7:1-53
5. decembris – II Adventa svētdiena – Rm. 15:4-13
6. decembris – Jņ. 8:1-59
7. decembris – Jņ. 9:1-41
8. decembris – Jņ. 10:1-42
9. decembris – Jņ. 11:1-57
10. decembris – Jņ. 12:1-50
11. decembris – Jņ. 13:1-38
12. decembris – III Adventa svētdiena – Jēkaba vēst. 5:7-12
13. decembris – Jņ. 14:1-31
14. decembris – Jņ. 15:1-27
15. decembris – Jņ. 16:1-33
16. decembris – Jņ. 17:1-42
17. decembris – Jņ. 18:1-40
18. decembris – Jņ. 19:1-42
19. decembris – IV Adventa svētdiena – Rm. 1:1-7
20. decembris – Jņ. 20:1-31
21. decembris – Jņ. 21:1-25
22. decembris – Atkl. 21:9-21
23. decembris – Atkl. 20:11- 21:8
24. decembris – Ziemassvētku priekšvakars – Lk. 2:1-20
25. decembris – Kristus piedzimšanas svētki – Mt.1:18-25
26. decembris – Otrie Ziemassvētki – Mt. 2:1-23

Mirušo piemiņas diena – Mūžības svētdiena

Par svētajiem
Par svētajiem, kas tagad mierā dus, Kas apliecinot nesa upurus, Kungs
Jēzu Tevi mūžam slavēt būs: Allelūja, Allelūja!
Tu biji klints, to cietoksnis un spēks, Tu gaišums, kas kā saule tumsā lec,
Tu bruņas, kuŗas salauzt nespēj grēks, Allelūja, Allelūja!
Kaut mēs ar spētu grūtā cīniņā Tā pastāvēt, kā svētie sendienā, Un
tērpties līdzi goda vainagā, Allelūja, Allelūja!
Ak svētā kopība še vienotā, Mēs cīņā vēl, tie mirdz jau godībā, Bet visi
viens ir Tavā vienībā! Allelūja, Allelūja!
Un ceļš, kad šaurs un cīņa ilgstoša, Skaŗ ausi tālā dziesmā uzvara, Tad
drosmes pilna top sirds gurstošā, Allelūja, Allelūja!
Ak gaismas rīts, kas ieved dzīvībā, Kad līdzās svētie Tavā godībā, Mēs
Tevi, Jēzu teiksim mūžībā! Allelūja, Allelūja!

Jauns Mārtiņa Lutera skaidrojums PĀVILA VĒSTULEI GALATIEŠIEM

Luterisma mantojuma fonds ir izdevis kārtējo Mārtiņa Lutera darbu “Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums”. Šis apjomīgais darbs (512. lpp.) pantu pa pantam pārdomā un analizē apustuļa Pāvila vēstuli. Luters no dažādiem skatu punktiem aplūko katram apžēlotam grēciniekam arvien aktuālus un dzīvus jautājumus – Dieva tiesa un žēlastība, sods un attaisnošana, darbu taisnība un Kristus taisnība, mūsu labie darbi un Kristus labais darbs.
Dr. Reinhards Slenska (Lutera Akadēmijas rektors, 1997–2005) šī izdevuma priekšvārdā raksta:
““Vēstule galatiešiem ir mana vēstulīte, ar kuru esmu salaulājies, tā ir mana Kate fon Bora.” Tik mīļi Luters runā par Vēstuli galatiešiem, par kuru pirmoreiz viņš noturēja priekšlasījumus 1516.–1517. gadā un otro reizi – no 1531. gada 2. jūlija līdz 12. decembrim. Lutera akadēmisko lekciju lasītāji noteikti pamanīs, ka stila un satura ziņā šīs lekcijas nemaz neatšķiras no Lutera sprediķiem. Tās būs saprotamas ne tikai teologiem, bet arī lajiem. Gan sprediķos, gan arī lekcijās lasītājs tiek tieši uzrunāts, tāpat kā klausītājs. Tam ir dziļāks pamatojums: Luters šādi runā, ievērodams to, ka Svēto Rakstu vārdā pats Dievs ne tikai uzrunā cilvēku, bet arī darbojas viņā – tas notiek ticībā un ar ticību. Dieva vārds Svētajos Rakstos ir nevis kāds teksts, kas saglabājies no senākiem laikiem, bet pavisam tieša Dieva uzruna – Bauslībā un Evaņģēlijā, tiesā un žēlastībā. Šī norise, šis Dieva darbs ir ne tikai aprakstāms, bet tas notiek ar sludinātāja starpniecību klausītāju un lasītāju sirdīs.”
Mēs priecājamies, ka arī Latvijas lasītāja rokās ir nonākusi viena no labākajām Lutera grāmatām. Šo grāmatu varat iegādāties savu draudžu grāmatu galdos vai arī mūsu birojā Volguntes ielā 32–104, Rīgā.