Kristus ciešanu laiks

Tad nu es esmu līksms savās ciešanās, kuras nesu jūsu labā, piepildīdams to, kas vēl trūkst no Kristus ciešanām, savā miesā par labu draudzei, kas ir Viņa miesa. Kol.1:24

Ar pelnu dienu kristīgajā baznīcā iesākās Kristus ciešanu laiks. Kristiešiem šis ir laiks ar īpašu nopietnību, dziļumu un svinīgumu. Protams, šā laika ievērošana vai neievērošana kristiešiem ir brīva lieta.

Taču luterāņi jau sen ir atzinuši, ka ir lietderīgi baznīcas gada gājumu veidot tā, lai kristieši tā laikā varētu apcerēt visu Kristus dzīvi un darbību. Un pašreiz ir tas laiks, kad mēs apceram un sludinām Kristus ciešanas un nāvi, lai Lieldienu rītā ar gavilēm sveiktu vēsti par Viņa augšāmcelšanos. No iepriekš sacītā ir skaidrs, ka šā laika centrālā vēsts ir pats Kristus un Viņa ciešanas.

Tādēļ šajā laikā nebūtu īsti piedienīgi daudz runāt par gavēņiem, askēzi un citām tamlīdzīgām lietām, kas visi ir cilvēku darbi. Gavēšana un askēze gan ir jaukas paražas, bet tās mūs vēl nepadara Dievam pieņemamus. Cita lieta, ka šādas prakses patīk cilvēkiem. Redzot kādu neēdam gaļu, vai nedarām to, ko citi dara, vientiesīgi ļaudis sāk šādus cilvēkus uzskatīt par svētajiem. Tas ir maldīgi.

Kristus vērsās pret farizeju praksi izrādīties citu priekšā par gavētējiem, bet ieteica to darīt tā, lai citi pat nezinātu, ka tu gavē. Kad šādas gārīgas, cilvēku darītas lietas tiek uzsvērtas, tās laupa godu Kristum un Viņa ciešanām, kas pretstatā mūsu ciešanām spēj palīdzēt ļoti daudz. Tādēļ patiesa Ciešanu laika dievbijība ir balstīta nevis mūsu darbos, bet Kristus ciešanās un šo ciešnu apcerē, īpaši pārdomājot to svētību, ko tās mums dod – grēku piedošanu un mūžīgo dzīvošanu. Šo mācību skaidru cenšas saglabāt arī luteriskā liturģija, kas katru Ciešanu laika svētdienu iesāk ar pravieša vārdiem: “Mūsu sods bija uzlikts Viņam, mums par pestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.”

Caur Viņa, bet ne mūsu brūcēm nāk miers un dziedināšana. Baznīcas tēvi zināja, kādi Bībeles teksti mums sniedz Evaņģēliju, grēku piedošanu un mieru, tādēļ tieši šie teksti ir atrodami Ciešanu laika liturģijā. Tie māca kristiešus vērst uzmanību uz to Kungu, jo pie Viņa ir atrodama palīdzība. Sludināt par Kristus ciešanām un Viņa svēto nāvi ir patiesa apustuliski katoliska un līdz ar to arī evaņģēliski luteriska kalpošana.

Tā ir Tā Kunga svētās Baznīcas balss, kas ceļ godā savu Kungu un Viņa nopelnu, tādējādi nesot dziedināšanu un mieru saviem locekļiem. Ciešanu laika vēsts ir liela, dziļa un neaptumšota prieka pilna. “Sodība guļ uz Viņa,” tātad mans sods ir uzlikts Viņam. Es, grēcinieks, esmu no tā atbrīvots. Līdz ar šo vēsti nāk miers manai citādi nemierīgajai sirdsapziņai. Un es ar pateicību uzlūkoju Viņa brūces, kas man nes dziedināšanu. Raugieties uz Viņa brūcēm ne tikai Ciešanu laikā, bet katru dienu! Viņā ir atrodams mūsu miers. Neraugieties uz sevi un saviem darbiem! Vislabākie no tiem bez ticības Viņam ir tikai patmīlības un egoisma augļi. Raugieties uz Viņu, jo nekur citur Dievs nav Tev labvēlīgāks un laipnāks kā pie Krusta un tur, kur šie Krusta nopelni tiek izdalīti Svētajā Evaņģēlijā un Sakramentos.

Ja šajā laikā vēlies atteikties,vai gavēt tad motivācija un jēga ir tā, ka mēs spējam saredzēt Kristus ciešanas kā mūsu ciešanu atslēgu, Kristus upuri – kā Dieva atbildi uz mūsu grēka vainu un tava dziedināšana un miers neslēpjas tevī pašā un tavos darbos, bet Jēzū Kristū, kas ir cietis un miris par taviem grēkiem.

Atrasta Bībele, kuras tapšanā roku pielicis Mārtiņš Luters

1945. gadā Vācijā pazudusī Lūkasa Kranaha Bībele, tagad ir atradusies, un drīzumā tā tiks izstādīta plašākai apskatei. Atrastā Bībele ir nozīmīga relikvija, kuras izstrādē tālajā 1541. gadā savu roku bija pielicis arī Mārtiņš Luters. Tai pat laikā ir palicis noslēpums, kur šī senā Bībele atradusies pēdējo pusgadsimtu.

Bībeles īpatnība ir tāda, ka tā ir iespiesta uz pergamenta un ir krāsaini ilustrēta – norāda grāmatas restaurators Henriks Oto. Šeit ir atrodamas arī reformatora Lutera personīgas piezīmes.

(LKR.lv)

Evolucionisti atraduši iespējamu teoriju kā radusies dzīviba uz zemes ;-)

Zinātnieki, iespējams, atklājuši, kā radās dzīvība uz Zemes

Zinātnieki, iespējams, atklājuši vienu no lielākajiem zinātnes noslēpumiem – to, kā uz Zemes radās dzīvība, ziņo ārvalstu mediji.

Izpētot Antarktīdā atrastu meteorītu, zinātnieki atraduši jaunus pierādījumus tam, ka «būvmateriāli», kuri nodrošināja to, ka mūsu planēta kļūst apdzīvojama, nokļuvuši uz Zemes no kosmosa.

Noskaidrots, ka augsta spiediena un augstas temperatūras iedarbības iespaidā no meteorīta paņemtie daļiņu paraugi izdala amonjaku, kas ir atslēgas sastāvdaļa pašreproducējošās molekulās, uz kuru bāzes vēlāk radās DNS, vēstī «The Independent».

No meteorītiem izdalījies amonjaks varēja kļūt par slāpekļa avotu, uzskata Arizonas universitātes profesore Sandra Pikarello. «Eksperimenti arī pierādījuši: slāpeklis, kurš ir amonjaka sastāvā, un kurš izdalījās no meteorītiem, sastāv no neparastiem izotopiem. Tas norāda uz tā ārpuszemes izcelsmi,» teikts «The Independent».

Zinātnieki apgalvojuši, ka Zeme «agrā jaunībā» tika aktīvi bombardēta no kosmosa – asteroīdi un meteorīti kā lietus bira pār planētu. Tie, visticamāk, arī atnesa Zemei nepieciešamos «ķieģelīšus», lai varētu sākt rasties primitīvās dzīvības formas.

avots «Apollo»

Iesvētes mācība – Katehēze

Balvu evaņģēliski luteriskā draudze aicina visus intresentus 6. martā baznīcā pēc dievkalpojuma pulksten 12:00 uz iesvētes mācības kursa sākumu.

Uz iesvētes mācībām ir aicināts ikviens – gan kristīts, gan arī nekristīts, iesvētes nodarbību mērķis ir iepazīstināt ar svarīgākajiem kristietības principiem, lai ikviens klausītājs varētu izšķirties par savām attiecībām ar Dievu. Topošie draudzes locekļi var uzzināt būtiskāko par kristīgo ticību, iepazīt tuvāk Dievu; luterisko mācību, un savu nākamo draudzi. Nodarbības vada mācītājs Mārtiņš Vaickovskis (tel: 29638005)

Pēc veiksmīga kursa pabeigšanas notiek Kristības un Iesvētības draudzes svētdienas dievkalpojumā, tā ir svinīga uzņemšana draudzē un nozīmīgs notikums katra cilvēka dzīvē.

Draudzes locekļiem ir visas tiesības un iespējas, ko var iegūt Baznīcā, proti, laulāties, kristīt savus bērnus, baudīt Sv.Vakarēdiena Sakramentu, saņemt grēku piedošanu un pieaugt ticībā un mīlestībā kopā ar citiem draudzes locekļiem.

Ticības noslēpums top atklāts tiem, kas meklē, jo, kas meklē, tas atrod un kurš klauvē –tam top atvērts!

Būs Holivudas filma par Dāvidu un Gaoliātu

Kompānija „Relativity Media” nolēmusi uz lielā ekrāna rādīt filmu par Dāvida un Goliāta cīņu. Šī Holivudā veidotā filma būs ar vienkāršu nosaukumu „Goliāts”. Filmas režisors ir Skots Deriksons, kurš ir veidojis arī tādas filmas kā “Emīlijas Rouzas seši dēmoni” un “Diena, kad apstājās zeme.”

Filmas scenāristi – Džons D. Pains un Patriks Makejs. Filmā īpaši būs pamanāms, cik jauns bija Dāvids un cik nesamērīga spēkos bija cīņa ar varonīgo karavīru Goliātu. Filmas pirmizrādes datumi vēl nav zināmi.

(materiāls no sedmitza.ru)

Koptu baznīcas vadītājs brīdina, ka Ēģiptē pie varas varētu nākt islāma valdība

Koptu baznīcas vadītājs Antonijs Najibs brīdina, ka Ēģiptē pie varas varētu nākt pro-islāmiska valdība. Ēģiptes ziņu aģentūra norāda, ja tas patiešām notiks, jebkurš sasniegtais draudzīgo kopāpastāvēšanas attiecību progress starp kristiešiem un musulmaņiem tiks zaudēts.

Tai pat laikā, saskaņā ar koptu patriarha vārdiem, nav izslēgts, ka nesenie notikumi Ēģiptē varētu liecināt par laicīgas valsts veidošanos, kuras pamatā būtu vienlīdzība un pilsoniskā brīvība.

ES kristiešu aizstāvībai

Nesenie uzbrukumi kristiešu kopienām Tuvajos Austrumos, it īpaši Irākā un Ēģiptē, ir uzsvēruši briesmas, kurām šīs senās un sarūkošās kopienās ir pakļautas ik dienu. Trešdien, 19. janvārī, Parlamenta deputāti debatēja par šo jautājumu un itin visu politisko grupu pārstāvji pauda savu nosodījumu par uzbrukumiem kristiešiem, un jebkuru vardarbību, kura veikta reliģisku iemeslu dēļ.


Kopīga rezolūcija kristiešu aizstāvībai
Šodien Parlaments arī  pieņēma kopīgu rezolūciju par šo jautājumu, nosodot uzbrukumus kristiešiem Ēģiptē, Nigērijā, Filipīnās, Kiprā, Irānā un Irākā. Deputāti arī aicina nākamajā Ārlietu ministru Padomes sanāksmē, kura notiks 31. janvārī, apspriest reliģiskās brīvības un kristiešu vajāšanas jautājumus.
Rezolūcija arī nosoda turku varas orgānu ielaušanos kādā baznīcā Kipras ziemeļu daļā, kad 300 šajā vietā dzīvojošie kristieši Ziemassvētku dienā bija pulcējušies uz Ziemassvētku misi.
Deputāti nosodīja “reliģijas instrumentalizāciju dažādos politiskajos konfliktos”. Rezolūcija aicina izstrādāt stratēģiju, kas stiprinātu tiesības brīvības izvēlēties piederību kādai reliģijai, tai skaitā pasākumus pret valstīm, kuras apzināti neaizsargā atsevišķas reliģiskās konfesijas.

Arī Itālijas valdības vadītājs Silvio Berluskoni jau ir izteicis savu gatavību izteikt nosodījumu neiecietībai un terorismam pret kristiešiem Ēģiptē. Rezolūcijā par kristiešu vajāšanām no Deputātu palātas balsoja 504 deputāti, 9 – atturējās. Dokuments ir saistošs Silvio Berluskoni, lai piemērotu “politisku un ekonomisku spiedienu, kas aizsargātu reliģijas brīvību, īpaši starp kristiešiem.” Plānots arī palielināt informētību par šo tematiku jauniešu vidū skolās.

Trešdienas debate

Trešdienas debašu ievadā, ES Augstā pārstāve Ārlietās Katerina Eštone, uzsvēra, ka ES “nepievērs acis” kristiešu vajāšanai dažādās pasaules vietās. Viņa nosodīja nesenos uzbrukumus kristiešiem Irākā un Ēģiptē, un Pakistānas Pundžabas reģiona gubernatora Salmana Tasīra nogalināšanu. “Mēs nekritīsim ekstrēmistu un teroristu slazdā. Mums ir jāturas pretī reliģijas manipulēšanai, lai mūs radītu šķelšanos. Labākā atbilde ekstrēmismam ir vienota starptautiskā fronte, balstīta reliģijas un ticības brīvības vispārējos standartos,” viņa teica.
Vācu kristīgais demokrāts Elmars Broks aicināja ES stingri nosodīt uzbrukumus kristiešiem. Runājot par kristietības šūpuli, Betlēmi, viņš norādīja, ka pastāv risks, ka 2000 gadu ilgas tradīcijas var iet bojā, un Betlēmei, Jēzus dzimšanas vietai, kristieši vairs nepiekļūs. Viņš arī atgādināja par kristiešu vajāšanām Ķīnā.
Arī Sociāldemokrātu grupas vārdā runājošais Hannes Svoboda nosodīja uzbrukumus kristiešiem Tuvajos Austrumos. Viņš atgādināja, ka viens no iemesliem, kāpēc tika gāzts Huseina režīms, bija atsevišķu cilvēku grupu vajāšana. Viņš arī brīdināja pret atsevišķu cilvēku “islamafobiju”.
Holandiešu liberāle Marītje Šāke izteica savu nosodījumu terorismam, un teica, ka ekstrēmisti lieto dažādus ieganstus, lai pret kādu vērstu savu vardarbību, cenšoties būt pārāki par katru likumu.
Franču deputāti Nikola Kīla Nilsena (Zaļie) uzsvēra katra cilvēka brīvu izvēli sekot vai nesekot kādai reliģijai. Viņa piebilda, ka Eiropai nevajadzētu ļaut teroristiem dominēt un radīt nepatiesu iespaidu par islāmu.
Poļu deputāts Konrāds Šimanskis (ECR) uzsvēra, ka būtu svarīgi, ka Eiropa pasaulē aizstāv kristieši labklājību, un tam būs arī nozīme kā ES slēdz starptautiskos nolīgumus.
Kiriakos Triantafilīdis
(GUE/NGL, Grieķija) vērsa klātesošo un Parlamenta uzmanību uz Apvienoto Nāciju pamattiesību hartu, kura skaidri nosaka reliģisko brīvību.
Fiorello Provera
(EFD, Itālija), atgādināja, ka uzbrukumi kristiešiem Tuvajos Austrumos ir sistemātiska parādība. Viņš īpaši vērsa uzmanību uz faktu, ka Irākā un Ēģiptē kristieši nedrīkst būvēt baznīcas vai ieņemt atbildīgus amatus; Irākā tādas politikas rezultātā valsti pametuši vairāk nekā 600 000 kristiešu.

Trešdienas vakarā Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks Parlamenta Strasbūras ēkas pagalmā aizdedza sveci Tuvajos Austrumos bojā gājušo kristiešu piemiņai.

Baznīcas gadagrāmatas 2011 gadam


Nu jau būsim nodzīvojuši mēnesi jaunajā gadā. Kādas mums šogad ir gadagrāmatas?


LELB Gadagrāmata 2011. gadam. Gadagrāmata ir lielisks palīgs ne vien plānojot laiku jaunajā gadā, bet arī meklējot spēku un stiprinājumu savā ikdienas ticības dzīvē. „Šogad mūsu Baznīcas Gadagrāmata ir „sirsnīga”,” grāmatas atvēršanas svētkos teica tās redaktore Santa Cileviča, attiecinot to gan uz jaunās Gadagrāmatas dizainu, gan saturu. Gadagrāmatā kā allaž iekļauti Bībeles lasījumi katrai dienai, Svēto Rakstu apceres Baznīcas gada nozīmīgākajos svētkos, izzinoši un iedrošinoši raksti par ticību, Baznīcas dzīves notikumu apskats, kā arī cita noderīga informācija.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) gadagrāmata 2011. gadam. Tā ir tradīcija izdot gadagrāmatu, kas ir nākamā gada ceļvedis luterticīgajiem latviešiem gandrīz visos kontinentos.

Grāmatas ievadvārdos gada lozungu pārdomā LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis: “Apustulis Pāvils ieteic nepretoties ar ieročiem un tādā līmenī, kurā tā vai tā mums nav izredžu uzvarēt. Viņš ieteic apzināties to spēku, kas, paldies Dievam, mūžības skatījumā ir vislielākais. Ar labu uzvarēt ļaunu – tās ir visskaistākās uzvaras un vispaliekošākās, vissvētīgākās. [..] ..mēs gribam pielikt visu mūsu spēku un gudrību, lai Dieva prāts īstenotos jau ar mums un ap mums. Cik labi, ka būtībā jau varam zināt, ka paļāvībā uz Dievu, cīnoties ar labu pret ļaunumu, uzvara ir droša. Agrāk vai vēlāk. Tagad un mūžībā.”

Gadagrāmata ir veidota vairākās daļās: kalendārs ar ikdienas lasījumiem un aizlūgumiem, raksti un hronika, pielikumā – brošūra ar adresēm. Tiek turpināta tradīcija, ka pārdomas par katra mēneša lasījumu raksta gan mācītāji, gan laji, kas ir izvēlēti tā, lai tiktu pārstāvēti luterāņi no visas pasaules, šoreiz: ASV, Austrālija, Lielbritānija, Vācija, Krievija, Zviedrija un Latvija.

Balvu novada vadība luterāņu baznīcā


Cerībai ir divas skaistas meitas

Cerībai ir divas skaistas meitas, to vārdi ir Dusmas un Drosme;
dusmas par to, kā lietas izskatās šobrīd, un drosme gādāt par
to, lai tās nepaliek tādas, kādas tās ir. (Augustīns)