Iesvētes mācība – Katehēze

Balvu evaņģēliski luteriskā draudze aicina visus intresentus 6. martā baznīcā pēc dievkalpojuma pulksten 12:00 uz iesvētes mācības kursa sākumu.

Uz iesvētes mācībām ir aicināts ikviens – gan kristīts, gan arī nekristīts, iesvētes nodarbību mērķis ir iepazīstināt ar svarīgākajiem kristietības principiem, lai ikviens klausītājs varētu izšķirties par savām attiecībām ar Dievu. Topošie draudzes locekļi var uzzināt būtiskāko par kristīgo ticību, iepazīt tuvāk Dievu; luterisko mācību, un savu nākamo draudzi. Nodarbības vada mācītājs Mārtiņš Vaickovskis (tel: 29638005)

Pēc veiksmīga kursa pabeigšanas notiek Kristības un Iesvētības draudzes svētdienas dievkalpojumā, tā ir svinīga uzņemšana draudzē un nozīmīgs notikums katra cilvēka dzīvē.

Draudzes locekļiem ir visas tiesības un iespējas, ko var iegūt Baznīcā, proti, laulāties, kristīt savus bērnus, baudīt Sv.Vakarēdiena Sakramentu, saņemt grēku piedošanu un pieaugt ticībā un mīlestībā kopā ar citiem draudzes locekļiem.

Ticības noslēpums top atklāts tiem, kas meklē, jo, kas meklē, tas atrod un kurš klauvē –tam top atvērts!

Būs Holivudas filma par Dāvidu un Gaoliātu

Kompānija „Relativity Media” nolēmusi uz lielā ekrāna rādīt filmu par Dāvida un Goliāta cīņu. Šī Holivudā veidotā filma būs ar vienkāršu nosaukumu „Goliāts”. Filmas režisors ir Skots Deriksons, kurš ir veidojis arī tādas filmas kā “Emīlijas Rouzas seši dēmoni” un “Diena, kad apstājās zeme.”

Filmas scenāristi – Džons D. Pains un Patriks Makejs. Filmā īpaši būs pamanāms, cik jauns bija Dāvids un cik nesamērīga spēkos bija cīņa ar varonīgo karavīru Goliātu. Filmas pirmizrādes datumi vēl nav zināmi.

(materiāls no sedmitza.ru)

Koptu baznīcas vadītājs brīdina, ka Ēģiptē pie varas varētu nākt islāma valdība

Koptu baznīcas vadītājs Antonijs Najibs brīdina, ka Ēģiptē pie varas varētu nākt pro-islāmiska valdība. Ēģiptes ziņu aģentūra norāda, ja tas patiešām notiks, jebkurš sasniegtais draudzīgo kopāpastāvēšanas attiecību progress starp kristiešiem un musulmaņiem tiks zaudēts.

Tai pat laikā, saskaņā ar koptu patriarha vārdiem, nav izslēgts, ka nesenie notikumi Ēģiptē varētu liecināt par laicīgas valsts veidošanos, kuras pamatā būtu vienlīdzība un pilsoniskā brīvība.

ES kristiešu aizstāvībai

Nesenie uzbrukumi kristiešu kopienām Tuvajos Austrumos, it īpaši Irākā un Ēģiptē, ir uzsvēruši briesmas, kurām šīs senās un sarūkošās kopienās ir pakļautas ik dienu. Trešdien, 19. janvārī, Parlamenta deputāti debatēja par šo jautājumu un itin visu politisko grupu pārstāvji pauda savu nosodījumu par uzbrukumiem kristiešiem, un jebkuru vardarbību, kura veikta reliģisku iemeslu dēļ.


Kopīga rezolūcija kristiešu aizstāvībai
Šodien Parlaments arī  pieņēma kopīgu rezolūciju par šo jautājumu, nosodot uzbrukumus kristiešiem Ēģiptē, Nigērijā, Filipīnās, Kiprā, Irānā un Irākā. Deputāti arī aicina nākamajā Ārlietu ministru Padomes sanāksmē, kura notiks 31. janvārī, apspriest reliģiskās brīvības un kristiešu vajāšanas jautājumus.
Rezolūcija arī nosoda turku varas orgānu ielaušanos kādā baznīcā Kipras ziemeļu daļā, kad 300 šajā vietā dzīvojošie kristieši Ziemassvētku dienā bija pulcējušies uz Ziemassvētku misi.
Deputāti nosodīja “reliģijas instrumentalizāciju dažādos politiskajos konfliktos”. Rezolūcija aicina izstrādāt stratēģiju, kas stiprinātu tiesības brīvības izvēlēties piederību kādai reliģijai, tai skaitā pasākumus pret valstīm, kuras apzināti neaizsargā atsevišķas reliģiskās konfesijas.

Arī Itālijas valdības vadītājs Silvio Berluskoni jau ir izteicis savu gatavību izteikt nosodījumu neiecietībai un terorismam pret kristiešiem Ēģiptē. Rezolūcijā par kristiešu vajāšanām no Deputātu palātas balsoja 504 deputāti, 9 – atturējās. Dokuments ir saistošs Silvio Berluskoni, lai piemērotu “politisku un ekonomisku spiedienu, kas aizsargātu reliģijas brīvību, īpaši starp kristiešiem.” Plānots arī palielināt informētību par šo tematiku jauniešu vidū skolās.

Trešdienas debate

Trešdienas debašu ievadā, ES Augstā pārstāve Ārlietās Katerina Eštone, uzsvēra, ka ES “nepievērs acis” kristiešu vajāšanai dažādās pasaules vietās. Viņa nosodīja nesenos uzbrukumus kristiešiem Irākā un Ēģiptē, un Pakistānas Pundžabas reģiona gubernatora Salmana Tasīra nogalināšanu. “Mēs nekritīsim ekstrēmistu un teroristu slazdā. Mums ir jāturas pretī reliģijas manipulēšanai, lai mūs radītu šķelšanos. Labākā atbilde ekstrēmismam ir vienota starptautiskā fronte, balstīta reliģijas un ticības brīvības vispārējos standartos,” viņa teica.
Vācu kristīgais demokrāts Elmars Broks aicināja ES stingri nosodīt uzbrukumus kristiešiem. Runājot par kristietības šūpuli, Betlēmi, viņš norādīja, ka pastāv risks, ka 2000 gadu ilgas tradīcijas var iet bojā, un Betlēmei, Jēzus dzimšanas vietai, kristieši vairs nepiekļūs. Viņš arī atgādināja par kristiešu vajāšanām Ķīnā.
Arī Sociāldemokrātu grupas vārdā runājošais Hannes Svoboda nosodīja uzbrukumus kristiešiem Tuvajos Austrumos. Viņš atgādināja, ka viens no iemesliem, kāpēc tika gāzts Huseina režīms, bija atsevišķu cilvēku grupu vajāšana. Viņš arī brīdināja pret atsevišķu cilvēku “islamafobiju”.
Holandiešu liberāle Marītje Šāke izteica savu nosodījumu terorismam, un teica, ka ekstrēmisti lieto dažādus ieganstus, lai pret kādu vērstu savu vardarbību, cenšoties būt pārāki par katru likumu.
Franču deputāti Nikola Kīla Nilsena (Zaļie) uzsvēra katra cilvēka brīvu izvēli sekot vai nesekot kādai reliģijai. Viņa piebilda, ka Eiropai nevajadzētu ļaut teroristiem dominēt un radīt nepatiesu iespaidu par islāmu.
Poļu deputāts Konrāds Šimanskis (ECR) uzsvēra, ka būtu svarīgi, ka Eiropa pasaulē aizstāv kristieši labklājību, un tam būs arī nozīme kā ES slēdz starptautiskos nolīgumus.
Kiriakos Triantafilīdis
(GUE/NGL, Grieķija) vērsa klātesošo un Parlamenta uzmanību uz Apvienoto Nāciju pamattiesību hartu, kura skaidri nosaka reliģisko brīvību.
Fiorello Provera
(EFD, Itālija), atgādināja, ka uzbrukumi kristiešiem Tuvajos Austrumos ir sistemātiska parādība. Viņš īpaši vērsa uzmanību uz faktu, ka Irākā un Ēģiptē kristieši nedrīkst būvēt baznīcas vai ieņemt atbildīgus amatus; Irākā tādas politikas rezultātā valsti pametuši vairāk nekā 600 000 kristiešu.

Trešdienas vakarā Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks Parlamenta Strasbūras ēkas pagalmā aizdedza sveci Tuvajos Austrumos bojā gājušo kristiešu piemiņai.

Baznīcas gadagrāmatas 2011 gadam


Nu jau būsim nodzīvojuši mēnesi jaunajā gadā. Kādas mums šogad ir gadagrāmatas?


LELB Gadagrāmata 2011. gadam. Gadagrāmata ir lielisks palīgs ne vien plānojot laiku jaunajā gadā, bet arī meklējot spēku un stiprinājumu savā ikdienas ticības dzīvē. „Šogad mūsu Baznīcas Gadagrāmata ir „sirsnīga”,” grāmatas atvēršanas svētkos teica tās redaktore Santa Cileviča, attiecinot to gan uz jaunās Gadagrāmatas dizainu, gan saturu. Gadagrāmatā kā allaž iekļauti Bībeles lasījumi katrai dienai, Svēto Rakstu apceres Baznīcas gada nozīmīgākajos svētkos, izzinoši un iedrošinoši raksti par ticību, Baznīcas dzīves notikumu apskats, kā arī cita noderīga informācija.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) gadagrāmata 2011. gadam. Tā ir tradīcija izdot gadagrāmatu, kas ir nākamā gada ceļvedis luterticīgajiem latviešiem gandrīz visos kontinentos.

Grāmatas ievadvārdos gada lozungu pārdomā LELBĀL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis: “Apustulis Pāvils ieteic nepretoties ar ieročiem un tādā līmenī, kurā tā vai tā mums nav izredžu uzvarēt. Viņš ieteic apzināties to spēku, kas, paldies Dievam, mūžības skatījumā ir vislielākais. Ar labu uzvarēt ļaunu – tās ir visskaistākās uzvaras un vispaliekošākās, vissvētīgākās. [..] ..mēs gribam pielikt visu mūsu spēku un gudrību, lai Dieva prāts īstenotos jau ar mums un ap mums. Cik labi, ka būtībā jau varam zināt, ka paļāvībā uz Dievu, cīnoties ar labu pret ļaunumu, uzvara ir droša. Agrāk vai vēlāk. Tagad un mūžībā.”

Gadagrāmata ir veidota vairākās daļās: kalendārs ar ikdienas lasījumiem un aizlūgumiem, raksti un hronika, pielikumā – brošūra ar adresēm. Tiek turpināta tradīcija, ka pārdomas par katra mēneša lasījumu raksta gan mācītāji, gan laji, kas ir izvēlēti tā, lai tiktu pārstāvēti luterāņi no visas pasaules, šoreiz: ASV, Austrālija, Lielbritānija, Vācija, Krievija, Zviedrija un Latvija.

Balvu novada vadība luterāņu baznīcā


Cerībai ir divas skaistas meitas

Cerībai ir divas skaistas meitas, to vārdi ir Dusmas un Drosme;
dusmas par to, kā lietas izskatās šobrīd, un drosme gādāt par
to, lai tās nepaliek tādas, kādas tās ir. (Augustīns)

Desmit pazīmes, kas liecina, ka jūs par maz lasāt Bībeli:)

1) Mācītājs paziņo par sprediķi no Vēstules galatiešiem, un jūs sākat to meklēt satura rādītājā.
2) Pirmā doma par Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu ir – vai tik viņi nav slavenā grupa, kurai bija vairāki hiti 60. un 70. gados?
3) Jūs atverat Lūkas evaņģēlija lappuses, un ārā izkrīt avīžu izgriezumi no Pirmā pasaules kara laika.
4) Jūsu mīļākais Vecās Derības patriarhs ir Herkuless.
5) Neliela ķirmju ģimene ir iemitinājusies jūsu Bībeles Psalmu grāmatā.
6) Jūs kaitina tas, ka nevarat atrast Brūsu Vilisu nedz satura rādītājā, nedz konkordancē.
7) Pieķerot savu bērnu lasām Salamana Augsto dziesmu, jūs kategoriski prasāt: “Kas tev deva to lasīt?”
8 ) Jūs esat pārliecināti, ka mazie pravieši ir strādājuši raktuvēs.
9) Jūs pārņem neizpratne ik reizi, kad mācītājs piemin desmit Dieva kaušļus.
10) Bērni jums uzdod aizdomīgi daudz jautājumu par tradicionālo vakara stāstu “Ganu zēns Jona un viņa daudzkrāsainais šķirsts.

No laikraksta “Latvijas Luterānis”

Valsts prezidenta Valda Zatlera apsveikums pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos

Labvakar jūsmājās! Šovakar, pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkos, sveicu visus, kuri svin šos gaišos, cerību pilnos un priecīgos svētkus!

Ziemassvētku vēsts šovakar izskan ne vien pareizticīgo un vecticībnieku baznīcās pasaulē, bet arī ļoti daudzās Latvijas ģimenēs. Šie svētki apvieno dažādu tautību cilvēkus – krievus, latviešus, ukraiņus, baltkrievus, veidojot mūsu valstī daudzveidīgu kultūru un sadzīves tradīcijas.

Šodien, Zvaigznes dienā, kristīgajām konfesijām, kas nevadās pēc Jūlija Cēzara kalendāra, noslēdzas Ziemassvētku laiks, bet pareizticīgie un vecticībnieki rīt svinēs savus Ziemassvētkus.
Zīmīgi, ka Ziemassvētku laiks sākas un noslēdzas ar ceļa motīvu. Ceļš vieno pagātni ar nākotni, mūsu sasniegumus ar mūsu iecerēm. Tāpēc šajos Ziemassvētkos novēlu visiem izvērtēt to, kas ir jau paveikts un izvirzīt sev jaunus, izaicinošus mērķus. Lai  mērķi gluži kā zvaigznes apgaismo ceļu un mudina doties uz priekšu, sasniegt iecerēto, pilnveidot sevi, tādējādi darot arī pasauli sev apkārt gaišāku un labāku.
Tie, kas tic Kristum, ir aicināti staigāt gaismā. Bet, lai to izdarītu, nepieciešams apgaismot gan savu dvēseli, gan prātu, gan sirdi, gan gribu. Tas nozīmē būt labiem un pašcieņas pilniem – tādiem, ko dēvējam par sirds cilvēkiem, par gaišiem cilvēkiem.
Mūsu dzīves vērtību nosaka tas, cik esam cilvēcīgi. Cilvēcība ir Kristus mācības pamatā. Arī sabiedrību raksturo spēja uzklausīt vienam otru, sniegt atbalstu un prast to pieņemt. Mācīsimies to atkal un atkal no jauna, jo tikai nemitīgas pilnveidošanās ceļi ved mūs uz mērķi.
Godātie pareizticīgās konfesijas pārstāvji!
Man ir tas gods nodot jums sveicienus arī no Viņa Svētības, Svētīgā Maskavas un visas Krievzemes Patriarha Kirila, ar kuru nesen tikos Maskavā. Viņš vēlēja visiem Latvijas iedzīvotājiem ikdienas dzīvē un darbos izmantot to spēku, ko sniedz kristīgās vērtības.
Arī es jums novēlu, lai ticības dotais spēks ļauj ieraudzīt līdz šim nepamanīto, saklausīt līdz šim nesadzirdēto un paveikt to, kas līdz šim šķitis par grūtu!
Lai jums daudz siltuma ģimenē un draugu lokā! Lai mums visiem daudz sirsnības sabiedrībā! Šovakar, rīt un ik dienu! Gaišus un priecīgus Kristus piedzimšanas svētkus!

Zvaigznes diena

“Svece, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs”. 2.Pēt.1:19

Betlēmes zvaigzne vadīja austrumu gudros un palīdzēja viņiem atrast savu Pestītāju. Mums joprojām ir zvaigzne, kas var vadīt cilvēkus pie Kristus, ne tikai ļaudis no Austrumiem, bet visas pasaules ļaudis. Visā pasaulē ir daudz cilvēku, kas devušies ceļā meklēt garīgu gaismu, arī mēs. Šī pasaule nespēj dot garīgu prieku un pilnīgu mieru, bet pats Dievs izlej gaismu par pasauli. Ir cilvēki kuriem ir kāda nojausma par lielo Dievu, Visaugstāko, un nu tie ir devušies ceļā meklēt kādu vēsti par Viņu.

Kungs Jēzu Kristu, mēs Tev pateicamies, ka rīta zvaigzne ir uzlēkusi pār mums un atnesusi mums patieso gaismu. Lai glābējs Dieva vārds top nests visiem ļaudīm pasaulē un dara tos līksmus par pestīšanu Tavā svētajā vārdā. Āmen.